Šonedēļ Vācijas federālais vakcīnu institūts deva zaļo gaismu vakcīnas klīniskajiem testiem ar cilvēkiem. Vakcīna, ko izveidojis ASV “Pfizer” un vācu “BioNTech”, tiks pārbaudīta 200 brīvprātīgajiem.
Arī Oksfordas Universitāte ceturtdien sākusi vakcīnas testēšanu cilvēkiem.
Oksfordas vakcīnas grupas direktors, profesors Endrjū Polards stāstīja, ka viņu “izmantotā vakcīna ir izgatavota no adenovīrusa, kurā ievietots koronavīrusa gēns”.
“Tātad tas nevar izraisīt koronavīrusa infekciju - tas ir tikai viens neliels vīrusa Covid-19 ģenētiskā koda fragments. Bet tas tiek ievietots adenovīrusa iekšpusē, kas pēc vakcīnas ievadīšanas nonāk muskuļu šūnās, no koronavīrusa tiek izdalītas olbaltumvielas, un mēs pret to veidojam imūnreakciju,” skaidroja Polards.
Taču lielie zāļu ražotāji ir skeptiski par šiem mēģinājumiem. Franču zāļu lielražotāja “Sanofi” vadītājs izteicies, ka lielākā daļa no desmitiem kandidātvakcīnu, kas tagad tiek izstrādātas universitātēs un mazākos uzņēmumos, nekad netiks ražoti masveidā, īstā vakcīna nākšot no “Sanofi” un no tā konkurenta “GlaxoSmithKline”, un tas prasīšot apmēram 18 mēnešus.
Sacensība par to, kurš pirmais atradīs vakcīnu vai zāles, ir nežēlīga.
“Mēs varētu zināt, vai vakcīna darbojas, jau pēc dažiem mēnešiem, bet tas var aizņemt arī vairāk nekā sešus mēnešus. Daudz atkarīgs no tā, kas notiek ar vīrusa pārnešanu šeit, Lielbritānijā,” sacīja Polards.
“Sanofi” vadītājs arī kritizējis Eiropu par tās kavēšanos atbalstīt industriju, lai izstrādātu vakcīnu pret Covid-19, un norādījis – ASV tas notiek ātrāk.
Taču Eiropa cenšas atgūt nokavēto. Eiropas Komisija šonedēļ izveidoja īpašu platformu, lai palīdzētu zinātniekiem, kas pēta vīrusu, apmainīties ar informāciju.
“Pētnieki varēs glabāt, dalīties un analizēt dažādus datus par koronavīrusu šajā platformā. No genomu datiem līdz mikroskopijai un klīniskajiem datiem. Dažu dienu laikā mēs ceram, ka augšupielādētas tūkstošiem DNS ķēžu un pētniecības rakstu,” pauda Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
4. maijā EK ir ieplānojusi globālu ziedojumu un finansējuma piesaistes kampaņu, tai vajadzētu piesaistīt 7,5 miljardus eiro - profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai.
Taču britu “Wellcome Trust”, viens no pasaulē lielākajiem nevalstiskā finansējuma nodrošinātājiem zinātniskajiem pētījumiem, sarēķinājis, ka šomēnes vien būs nepieciešams krietni vairāk - apmēram 8 miljardi dolāru, lai finansētu medikamentu, vakcīnu un citu Covid-19 apkarošanas līdzekļu izstrādi. Vēl daudz vairāk vajadzēs, lai saražotu pietiekami daudz vakcīnas devu un apmierinātu globālo pieprasījumu.
Spekulācijas par to, ka pret Covid-19 jau ir atrastas zāles, nerimst. Lielas cerības tika liktas uz pretmalārijas zālēm “Chloroquine” un “Hydroxychloroquine”, bet piektdien “Journal of the American Medical Association Network Open” publicētie pētījumi to neapstiprina. Arī “Gilead” pretvīrusu zāles “Remdesivir”, uz kuru tika liktas lielas cerības, ir izgāzušās pirmajā klīniskajā pārbaudē ar cilvēkiem.
Franču pētnieki analizē datus, ka nikotīns, iespējams, aptur Covid-19. Ir versija, ka nikotīns aptur vīrusa nonākšanu ķermeņa šūnās un arī mazina ķermeņa imūnsistēmas pārmērīgu reakciju, kas tika konstatēta vissmagākajos Covid-19 infekcijas gadījumos.
Lai cilvēki nerīkotos pārsteidzīgi, izlasot par šo vēl tikai pētījumu - Francijas valdība izdeva dekrētu, kas aptur nikotīna plāksteru tirdzniecību tiešsaistē un teica aptiekām ierobežot to fizisko pārdošanu.
Tikmēr ASV ārsti un balinātāja ražotāji cenšas atspēkot ASV prezidenta Donalda Trampa ceturtdien teikto par dezinfekcijas līdzekļa injicēšanu Covid-19 ārstēšanai.
Taču skaidrs, kamēr pārbaudītas zāles un vakcīnas vēl nav, šo tukšumu atkal un atkal centīsies aizpildīt baumas un ķeršanās pie jebkura salmiņa.
KONTEKSTS:
Pasaulē ar Covid-19 koronavīrusu inficējušies jau gandrīz 3 miljoni cilvēku, upuru skaits pārsniedz 200 000.
Savukārt Eiropā vīruss patlaban visstraujāk izplatās Lielbritānijā. Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, bet, situācijai uzlabojoties, dažas valstis sākušas spriest par ierobežojumu mīkstināšanu.
