ĪSUMĀ:
- Temperatūras mērīšana ir būtiska slimības gadījumā, lai noteiktu, vai tā nav pārāk augsta.
- Normāla temperatūra katram cilvēkam var būt individuāla – gan zem, gan virs 36,6.
- Dzīvsudraba termometri aptiekās vairs nav pieejami bīstamības dēļ, bet termometru klāsts ir plašs.
- Kādā aptiekā par precīzāko dēvēja "parasto", metālu saturošo, bet to grūti "nokratīt".
- Savukārt citā aptiekā uzsvēra – precīzi visi, galvenais pareizi lietot.
- Veselības ministrijā arī mudināja lūkot, vai ir CE marķējums.
- "Aizliegtais paņēmiens" veica nelielu eksperimentu, salīdzinot piecu termometru rādījumus.
- Izdevās tikt arī pie aizliegtā dzīvsudraba termometra.
- Eksperimenta rezultāti redzami šeit.
Kā radās termometri
Par visu termometru – ne tikai medicīnisko – tēvu var saukt itāli Galileo Galileju, kurš pirmo reizi temperatūras svārstības centās fiksēt jau 16. gadsimtā ar aparātu, ko sauc par termoskopu.
Aptuveni gadsimtu vēlāk vācu-nīderlandiešu fiziķis Daniels Fārenheits radīja jau kaut ko līdzīgāku mūsdienu termometriem. Viņš sāka termometros izmantot dzīvsudrabu un ieviesa arī savu temperatūras skalu jeb Fārenheitus, ko šobrīd aizvien izmanto, piemēram, ASV. Tikmēr Eiropā un daudzās citās valstīs lielāka piekrišana tomēr bija zviedra fiziķa Andersa Celsija jau mazliet vēlākam temperatūras skalas piedāvājumam, par atskaiti ņemot to, ka ūdens vārās 100 grādu temperatūrā. Tā arī radās un sabiedrībā iegājās Celsiji.
Parādoties iespējai mērīt dažādas temperatūras, to centās ieviest arī medicīnā, bet šie termometri pārsvarā bija milzīgi. Mērīt ķermeņa cilvēka temperatūru faktiski bija neiespējami, līdz 19. gadsimta otrajā pusē ar savu atklājumu klajā nāca britu ārsts Klifords Albutss, radot pirmo medicīnisko termometru, kurš bija viegls, ērts un aptuveni tikpat garš kā mūsdienās. Maisam gals bija vaļā! Sākās mērīšanu, un jau pāris gadus vēlāk vācu fiziķis, medicīnas profesors Karls Vunderlihs nāca klajā ar secinājumu, ka vesela cilvēka normāla temperatūra mēdz būt robežās no 36,3 līdz 37,5 grādiem pēc Celsija.
Jau tālāk par vidēji ideālo temperatūru tika pieņemti mums labi zināmais standarts 36,6 grādi. Tāpat, attīstoties zinātnei, nāca arvien vairāk skaidrojumu, kas un kā ķermeņa temperatūru ietekmē.
Mūsdienu skaidrojums
Ģimenes ārsts Jevgeņijs Bondins norādīja: "Temperatūra parādās tādēļ, ka mūsu asinīs savairojas iekaisuma vielas, tie ir prostaglandīni parasti. Kad koncentrācija sasniedz pietiekoši lielu daudzumu, tad tā pastimulē termoregulācijas centru, kas atrodas smadzenēs, – tās "ieslēdz" siltuma režīmu, un ceļas temperatūra. Galvenais mērķis temperatūrai ir nomākt vīrusu un baktēriju vairošanos."
Ārsts skaidroja – organisms zina, ka pie lielākiem grādiem grūtāk vairoties vīrusiem, jo olbaltumi nespēj pie tādas temperatūras savairoties tik ātri un arī baktērijas kustas daudz lēnāk. "Daudz lēnāk tas attīstās, un mūsu imūnšūnas paliek aktīvākas. Arī mūsu imūnšūnu regulēšanas šūnas, kas pasaka: "Tev jāizstrādā antivielas, tev jāskrien tagad iznīcināt tās šūnas", arī paliek aktīvākas, un tas savukārt veicina arī mūsu imūno atbildi."
Tātad paaugstināta temperatūra ir kā signāls, ka kaut kas nav labi un ka organisms pret kaut ko cīnās. Tāpēc mēs arī mērām temperatūru, tāpēc to dara arī slimnīcās. Proti, ja ir signāls, tad ir jāmeklē cēloņi, bet, ja tie ir zināmi, tad tālāk var sekot līdzi, vai un kā organisms ar kādu vīrusu, iekaisumu tiek galā pats.
VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" virsmāsa Ķirurģijas klīnikas Ambulatorās ķirurģijas centrā Evita Dundure-Karona norādīja: "Ja mums ir pacients slimnīcā, mēs no rīta un vakarā mēram temperatūru, lai sekotu līdzi, kāds ir viņa kopējais stāvoklis. Tieši tāpat izmērām pulsu, asinsspiedienu un novērojam kopējo pacienta stāvokli. Mums pārsvarā tas ir no rīta septiņos. Tad ir vakarā apmēram laika posmā no 19 līdz 21 un, ja nepieciešams, pa dienu ap pulksten četriem."
Viens signāls ir paaugstināta temperatūra, kas nozīmē, ka organisms cīnās, bet otrs, kam ir jāpievērš uzmanība – lai temperatūra nav pārāk augsta, jo tad organisms sāk jau pārkarst, mainās asinsrite.
Ģimenes ārsts Jevgeņijs Bondins sacīja: "Tas, protams, papildus noslogo ķermeni. Šeit tieši iedarbībā slēpjas tā bīstamība, par kuru visi runā, – tātad paātrinās sirdsdarbība, cilvēkam ar sirds problēmām tas var paasināt viņu problēmu, piemēram, pie stenokardijas, sirds mazspējas vai pie paaugstināta spiediena, jo tādēļ ceļas arī spiediens. Tālāk, ja cilvēkam ir problēmas ar nierēm, tad viņam visu laiku jāattīra visas tās vielas. Protams, viņam grūtāk ar to ņemties. Tālāk visu to vielu attīrīšanas procesu pārņem aknas. Ja aknām ir grūti, tad nav, kam vēlāk pārstrādāt tās vielas, un protams, arī būs grūti. Tieši tāpēc mēs cenšamies izvairīties no lielām temperatūrām."
Izvairīšanās nozīmē lietot dažādus temperatūru samazinošus medikamentus ar ibuprofēnu vai paracetamolu.
Kas ir augstas temperatūras slieksnis? Speciālisti min, ka tā var būt robežās no 38,5 līdz 39 grādiem, bet katram individuāli, tāpēc svarīgi zināt, kāda ir katram normāla temperatūra. Tā var būt gan augstāka par 36,6, gan arī zemāka.
Stradiņa slimnīcas virsmāsa Ambulatorās ķirurģijas centrā paskaidroja: "Kā piemēru varu minēt, ka manai meitai vienmēr bijusi temperatūra 35,9. Viņai 38,5 jau ir tā [temperatūra], kad man galva sāp. Līdz ar to, protams, es reaģēju ātrāk – tad, kad viņai ir 38."
Savukārt Bondins norādīja: "Ja ir izteiktas galvassāpes, vārgums vai ir hroniskas saslimšanas, to jau parasti cilvēki paši zina, piemēram, plaušu slimības, varētu būt bronhiālā astma; sirds slimnieks – tu jau zini, vai, ja ir iedzimtas problēmas ar imunoloģiju saistībā ar onkoloģiju – to cilvēki arī zina. Tad, protams, mēs cenšamies neielaist vairāk par 39 grādiem."
Skaidrs, ka bez termometra nevar. Tomēr viens no cilvēku biežāk uzdotajiem un interesējošiem jautājumiem, – kurš termometrs ir labāks un precīzāks. Lielākoties šie jautājumu sākās brīdī, kad 2009. gadā gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā aizliedza pārdot ierastos dzīvsudraba termometrus. To vietā plaša jo plaša izvēle: spirta, digitālie, padusē vai zem mēles liekamie.
Temperatūras mērīšanas veidi, attīstoties tehnoloģijām, gājuši tikai plašumā.
Dundure-Karona norādīja: "Mēs mūsu nodaļā izmantojam tos, kas ir ar galliju, – tas ir drošāk nekā ar dzīvsudrabu. Tas ir parastais, pēc izskata klasiskais termometrs. Mēram tieši tāpat kā vienmēr, – liekam padusē."
Līdzīga pieeja arī Bērnu slimnīcā. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) klīniskā virsmāsa Ieva Damberga norādīja: "Biežākais veids, kur mēra, tomēr ir šī paduse. (..) Un tur noteikti ir jāskatās tas, lai piefiksējas, lai termometrs atrodas vietā, kurā ir ielikts."
Par bezkontakta termometriem viņa sacīja: "Ir jāņem vērā, ka ir daudzi faktori, kas var ietekmēt šo mērījumu, piemēram, vai piere ir tīra, noņemti mati, vai netraucē kaut kas, vai pierei nav sviedri virsū, kāda ir vides temperatūra, vai nav bijusi tās maiņa. Tā ka šie mērījumi var būt atšķirīgi."
Ko saka aptiekās
Nelielā un nebūt ne zinātniskā eksperimentā "Aizliegtais paņēmiens" skaidros, kādas var būt dažādu termometru atšķirības, mērot temperatūru trim cilvēkiem. Eksperiments sāksies ar to, ka raidījums dosies uz aptiekām, lai termometrus iegādātos un apspriestos ar farmaceitiem, kuri ir labāki.
"Mēness aptieka": Ir līdzīgs bet dzīvsudrabu nesaturošs. Nesatur dzīvsudrabu, satur metālu. Iekšā ir metāls. Ļoti grūti nokratīt, bet, nu, kamēr ir silts, speciālā ierīcīte viņu tā iešūpina…
Aizliegtais paņēmiens: Bet tie elektroniskie jeb digitālie?
"Mēness aptieka": Ļoti individuāli. Tam elektroniskajam tā ir, kā ir. Mums ir paveicies, man personīgi, nu, mums kaut kā ir labi, bet atsauksmes ir ļoti dažādas. Tāpēc – jums varbūt paveiksies.
Farmaceite atzina, ka, viņasprāt, precīzāks būs, tā teikt, parastais, vienīgi tā nokratīšana.
"Latvijas aptieka": Jūs zināt, digitālie ir jau tādi, un tad ir tādi, kur vajag nosist, kur tagad ir iekšā spirts. Tikai šiem problēma tāda, ka uzreiz vajag nosist tad, kad izmēra temperatūru.
Nosist jeb nokratīt esošo rādījumu, lai mērītu no jauna, nav nemaz tik viegli. Par to daudzi sūdzoties.
"Eiroaptieka" Pērciet, kuru gribat. Visi labi.
Farmaceite: Viņi visi ir precīzi, ja visu pareizi dara, ja izlasa anotāciju, tur viss ir kārtībā!
Gala rezultātā nelielajam eksperimentam no aptieku klāsta raidījums izvēlējās četrus.
Ko saka zinātniskie pētījumi
Ir bijuši vairāki pētījumi, kuros ar zinātniskiem paņēmieniem pētnieki centušies noteikt precīzākos termometrus.
Viens pētījums publicēts 2021. gadā, kad vairāki tirdzniecībā brīvi pieejami termometri salīdzināti ar zelta standarta medicīniskās kvalitātes termometru. Secinājumi: vissliktākie rezultāti jeb vislielākā novirze no standarta bija infrasarkanajai termiskajai kamerai "Flir One", ko mūsdienās var pievienot mobilajiem telefoniem – kļūda vidēji par pusgrādu. Savukārt vislabākie radītāji bija firmas "Braun" bungādiņas termometram, mērījumi – tieši uz kreisās auss bungādiņas.
Pētījumā arī sacīts: "Ausu termometri var palīdzēt cilvēkiem regulāri pašnovērtēt savu ķermeņa temperatūru, kas ir noderīgs instruments."
Jā, ir arī šāda temperatūras noteikšanas metode, kad termometrs fiksē infrasarkano enerģiju no auss bungādiņas, un no tās nosaka temperatūru.
Vēl kāds pētījums Covid-19 pandēmijas laikā veikts Itālijā, kad analizēti infrasarkanie termometri, ar kuriem mērījumus veic uz pieres. Rādījumi salīdzināti ar dzīvsudraba termometru, secinājumi bija šādi: "Mūsu atklājumi liecina, ka bezkontakta infrasarkanā punkta termometri ir ļoti noderīgs rīks subjektu ķermeņa temperatūras pārbaudei, bet iegūtie dati apstiprina, ka šādi termometri ir jāizmanto piesardzīgi, jo tiem parasti ir liela neobjektivitāte."
Proti, lietot var, bet ne gluži kā "līdzekli absolūtās ķermeņa temperatūras precīzai noteikšanai".
CE marķējums
Veselības inspekcija, kas Latvijā uzmana medicīnisko ierīču tirgu, iesaka pircējiem, izvēloties termometrus, pārliecināties, vai tie nav nezināmas izcelsmes. Šajā ziņā Eiropas Savienībā ir regula, kas nosaka, kādai ir jābūt ierīces dokumentācijai un kādām norādēm jābūt pircējiem. Svarīgākā no tām ir abreviatūra CE uz iepakojuma.
Veselības inspekcijas Medicīnisko ierīču uzraudzības nodaļas inspektore Agnese Elizabete Cērpa paskaidroja: "CE marķējums apliecina to, ka ražotājs ir izpildījis visas šīs regulas prasības. Augstākām riska medicīniskajām ierīcēm, arī tai skaitā, piemēram, bezkontakta infrasarkanajiem termometriem, sfigmomanometriem, kas ir aktīvas elektriskas ierīces, – ka visām šīm augstākām riska ierīcēm papildus nepieciešams vēl ne tikai ražotāja novērtējums, ne tikai šis CE marķējums, bet vēl trešā iestāde neatkarīga no ražotāja."
Līdzās norādei "CE" jābūt vēl četriem cipariem, kas ļaujot identificēt iestādi, kas veikusi neatkarīgo novērtēšanas procedūru. Un pārkāpumi esot. Inspekcijā arī rādīja piemērus, kad "CE" minēts ir, bet četru ciparu nav. Tas nozīmē, ka var jau pirkt, bet garantijas, ka tas ko rādīs pareizi, nav.
"Aizliegtais paņēmiens" secināja, ka, pērkot dažādus termometrus interneta veikalos, cilvēks bieži nemaz īsti nevar pārliecināties, – ir vai nav uz iepakojumu "CE" marķējums – ja daļai preču to var saskatīt, tad daļai tas nav iespējams, turklāt arī preces aprakstā marķējums nav norādīts. No tā var noprast, ka regulas prasības internetā īsti nestrādā.
Nezinātniskais eksperiments var sākties
Mērīšanas nolūkam aptuveni vienas nedēļas laikā "Aizliegtais paņēmiens" izvēlējās trīs cilvēkus, kuri jūtas slimi. Katram dalībniekam raidījums nogādāja visus termometrus. Viņu uzdevums – divu dienu laikā veikt četrus mērījumu ar katru termometru un mērīšanas brīdī visus termometrus lietot uzreiz pēc kārtas.
Raidījums izvēlējās šādus termometrus:
1. Termometrs ar metālisku šķidrumu, no kura 60% esot gallijs, 23,5% – indijs, vēl 16,5 – alva. Proti, visi viegli kūstoši metāli, bet ne tik toksiski kā dzīvsudrabs. Mērīt temperatūru ar to var orāli – mutē, arī padusē, un arī rektāli, tas nozīmē taisnajā zarnā. Eksperimentā tiks mērīts padusē. Instrukcijā teikts, ka tas jādara trīs minūtes.
2. Digitālais termometrs ar metālisku zondi. Arī ar šo mērīt var padusē, orāli un rektāli. Eksperimentā tiks izvēlēta paduse. Jāmēra aptuveni piecas minūtes, līdz atskan signāls, un pēc tam vēl vismaz 30 sekundes. Norādes par mērījuma kļūdu nav.
3. Infrasarkanā stara termometrs, ar ko temperatūru nosaka attālināti ķermeņa, proti, tas jānotēmē precīzi pret pieri trīs centimetru attālumā. Rezultāts tiek nolasīts vienas sekundes laikā. Ir gan kāds brīdinājums: "Ja zonde ir novietota leņķī tuvu pieres mērījumam, rādījumu ietekmēs apkārtējā temperatūra."
4. Pieres termometrs strēmele, kas paredzēta aptuvenai temperatūras noteikšanai, proti, pieliekot to pie pieres uz 15 sekundēm, tā izgaismo – vai un kā temperatūra ir tuvāk 36, 37, 38, 39 vai pat 40 grādiem.
5. Eksperimentā tomēr piedalīsies arī piektā mērierīce – dzīvsudraba termometru. Aptiekās to, kā zināms, nevar nopirkt, bet internetā var gan. Feisbukā pat ir vairāki sludinājumi, – ja vajag, tad rakstiet. Cena pieci eiro un vēl trīs eiro par piegādi. Pielietojums visiem zināms. "Aizliegtais paņēmiens" mērīs padusē uz desmit minūtēm.
Dzīvsudraba termometri allaž un dažādos avotos atzīti par ļoti precīziem. Nereti par tiem pat runā kā par "zelta" standartu. Dzīvsudrabs mērīšanai esot ļoti pateicīgs metāls, kas normālos apstākļos ir šķidrs, viegli izplešas siltumā, un viegli to, kā saka, nokratīt. Vienlaikus, ja termometrs saplīst, dzīvsudrabs ir ļoti, ļoti toksisks un bīstams, tāpēc ne velti tas aizliegts.
Dalībnieku rezultāti
Eksperiments noritēja anonīmi, taču vieglākai dalībnieku atšķiršanai tiem piešķirti vārdi: Jānis, Anna un Sandra.
Jānis. Pirmais secinājums, – lai arī rādījumi termometru starpā atšķiras, kopumā tie visi uzrāda vienādu tendenci. Vienā gadījumā – pirmajos divos mērījumos – visi uzrāda paaugstinātu temperatūru virs 37, bet otrā – trešajā un ceturtajā mērījumā visi zem 37. Ja skatās jau detaļas, tad redzams, ka mazliet no kopainas "izlec" infrasarkanais termometrs, proti, otrajā mērījumā tas uzrāda temperatūras pieaugumu, pretēji tam, ka citi uzrāda kritumu. Kādēļ tā? Nav zināms, bet varbūt kāds raidījuma nepamanīts faktors. Kā iepriekš minēja speciāliste no Bērnu slimnīcas, ar bezkontakta termometriem tādu var būt gana daudz.
Anna. Šajos mērījumos līdzīgas tendences visiem pirmajiem trim termometriem – dzīvsudraba, gallija un arī infrasarkanajam. Sākumā mazliet paaugstināta temperatūra ir, tad nav, tagad atkal ir, bet pieres strēmele un arī digitālais termometrs šoreiz saka, ka temperatūras nav jeb precīzāk, – ka tā nav paaugstināta. Pieres strēmele, jāatzīst, neko ļoti precīzu arī nesolīja, bet digitālais uzrāda novirzi no citiem pat par vienu grādu, turklāt katrā no četriem mērījumiem. Raidījums to saistīja ar kādu pašas Annas pieļautu kļūdu mērīšanā, jo ne Jānim, ne tālāk arī Sandrai šādas digitālā termometra novirzes no citiem nav novērojamas.
Sandra. Temperatūra mazliet virs 37. Šoreiz tendences visiem termometriem līdzīgas, un vienīgais izņēmums – pieres strēmele, kas atkal līdzīgi kā Annai rāda 36. Ja runā kopumā, tad pieres strēmele ir vienīgā, kas uzrāda ļoti lielas novirzes. 36 grādus rāda arī tad, kad pārējo četru termometru vidējā temperatūra ir pat 37,4, bet citādi visi pārējie četri – dzīvsudraba, gallija, kā arī digitālais un infrasarkanais gan līdzīgi.
Dažbrīd rādījumi atšķiras un pat par vairākām iedaļām, bet te jāatgādina speciālistu teiktais, ka būtiskais ir fiksēt, ir vai nav paaugstinātas temperatūras, un otrs, vai tā nav pārlieku augsta, taču – 37,5 vai 38 – tas pat nav tik būtiski.
Jāņem vērā, ka ir vēl kāda nianse, kas var ietekmēt rezultātu. Ģimenes ārsts Jevgeņijs Bondins norādīja: "Piemēram, ja ir paduse sasvīdusi. Tur ir lielāka temperatūra, ja mēs mērām padusē. Ja cilvēks ir izteikti stresā, viņam noteikti vielmaiņa būs paātrināta, temperatūra ķermenim tur būs lielāka. Ja viņš ir sastrīdējies ar kādu…"
Bet tas nenozīmē, ka uzreiz ir klāt slimība. Svarīgākā ir cilvēka pašsajūta, nevis cipari. Ārsts ilustrēja ar piemēriem: "Es pamostos no rīta, galva sāp, pilnīgi jūtos sasvīdis, karsti, klepus. Sorry, es jau zinu, ka esmu slims. (..) Bērns pamodies, zem acīm pilnīgi zilumi, knapi pamodies, raudulīgs, čīkstīgs, tu redzi, ka viņam nav apetītes, nu tu jau zini savu bērnu. Vai tiešām tev ir kaut kādas šaubas?"
Ārsts arī norādīja, ka nereti no pacientiem dzird: "Es izmērīju temperatūru, tā ir liela. Un tas viņus uztrauc. To, ka cilvēks jau divas nedēļas klepo, vai, teiksim, viņam trīs dienas briesmīgas galvassāpes, viņš naktīs maina trīs kreklus, to viņš arī nepiemin."
Raidījums vēl par temperatūru atgādināja: pirmās un galvenās zāles, – dzeriet ūdeni, lai skalotu laukā iekaisuma vielas.
