Kā bērniem lietot ekrānierīces saudzīgāk redzei? Saruna ar optometristi

ĪSUMĀ

• Nav pierādījumu tam, ka ekrāni bojā redzi, bet acu veselībai kaitē nepareiza slodze un veids, kā tiek lietotas ekrānierīces.
• Ja agrāk redze bojājās, nepareizi lasot grāmatu, tagad tas notiek, nepareizi lietojot ekrānierīces.
• Tuvredzības izplatības pieaugums pasaulē tiek saistīts ar tuvuma slodzes palielināšanos redzei.
• Joprojām nav izgudrota viena vislabākā terapija ikvienam, ar kuras palīdzību tuvredzību var apturēt.
• Ir pētījumi, kas pasaka, ka bērniem, kuri vairāk laika pavada iekštelpās, tuvredzība progresē straujāk nekā bērniem, kas vairāk laika pavada ārā.
• Lietojot ekrānierīces, jāievēro likums: ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes jāatpūšas, skatoties sešu metru tālumā.

Ekrānierīču ietekme uz bērna redzi – tā ir viena no izplatītākajām bažām, kad tiek runāts par digitālajām tehnoloģijām un veselību. Kā jūs komentētu šo saistību?

Pētījumos un zinātniskajās atziņās nav pierādījumu tam, ka ekrāni paši par sevi bojātu redzi. Redzei kaitē tas, cik daudz un cik tuvu bērns pavada pie ekrāna. Svarīgi arī, kāds ir apkārtējais apgaismojums, vai bērns ievēro pauzes, lietojot ekrānierīces. Ja bērns domā atpūsties no datora, skatoties viedtālrunī, tā nebūs atpūta. Acīm tā būs vēl viena papildu tuvuma slodze. Līdz ar to es aicinātu bērniem atgādināt – lūdzu, uztaisi pauzi, atpūties, paskaties tālumā.

Kādas pašlaik ir galvenās tendences, ja runājam par cilvēku redzes veselību un kvalitāti?

Varētu teikt, ka galvenā problēma pasaulē ir tuvredzības attīstība. Dažādi pētījumi par tās izplatību pasaulē liecina, ka jau 2050. gadā puse no pasaules iedzīvotājiem staigās ar mīnus brillēm. Šādai tendencei pamatā ir vispārēja tuvuma slodzes izplatība. Ir arī citi faktori, kas ietekmē tuvredzības attīstību, un viens no tiem ir iedzimtība. Līdz ar to es aicinātu ikvienu rūpīgi sekot līdzi savai redzei, veikt regulāras redzes pārbaudes, lai laicīgi pamanītu kādu sūdzību.

Kādi ieradumi ikdienā veido neatbilstošu tuvuma slodzi redzei?

Runājot par bērniem, skolā ir darbs ar datoru un starpbrīdis 10, 15 minūtes – ja agrāk bērni pārtraukumā skraidīja apkārt skolai, tad tagad, kad vēl bija mācības klātienē, starpbrīdī visi pie sienas stāv un skatās telefonos. Kāda tad atpūta no tuvuma slodzes? Papildus vēl viena tuvuma slodze sanāk. Atnākot no skolas, visticamāk, mājās ieslēgs televizoru vai atkal skatīsies telefonā. Vakarā vēl mājasdarbi jāpilda – vēl papildus tuvuma darbs. Pirms gulētiešanas, visticamāk, vēl paskatīsies telefonā. Pandēmijas apstākļos tā dienas gaita ir mazliet citāda, bet acīmredzami ekrāna laika ir vēl vairāk. Tā pa riņķi diezgan ilgstoša tuvuma slodze sanāk.

Daži veselīgi ieteikumi dažkārt ir pārsteigums ne tikai bērniem, bet arī vecākiem. Piemēram, ka nevajadzētu lasīt grāmatu vai skatīties ekrānā guļus, īpaši, guļot uz vēdera, jo tad tas notiek vēl lielākā tuvumā, radot sasprindzinājumu. Un ilgstoša tuvuma slodze ir tas galvenais faktors, kāpēc redze bojāsies. Ja agrāk redze bojājās, nepareizi lasot grāmatu, tagad tas notiek, nepareizi lietojot ekrānierīces. Bet būtība jau nemainās.

Labā ziņa ir, ka tuvredzība ir koriģējama ar brillēm vai kontaktlēcām, ir pieejamas dažādas terapijas.

Tas, ko rāda pētījumi, – joprojām nav vienas vislabākās terapijas visiem, lai teiktu – lietojam tikai to, un tuvredzība vairs neprogresēs. Tā tas diemžēl nav. Vienam labāk derēs viena metode, otram strādās cita.

Piemēram, salīdzinoši nesen ir ienākusi ortokeratoloģija jeb nakts lēcas. Guļot ar šīm lēcām, radzene nedaudz saplacinās, un pamostoties bērns var redzēt pietiekami asi bez brillēm vai kontaktlēcām. Protams, ir ierobežojumi, līdz kādām dioptrijām šo metodi var pielietot. Bet ir pētījumi, kas rāda, ka ar nakts kontaktlēcām var apturēt tuvredzības progresēšanu.

Kādi ir jūsu vērojumi par Latvijas bērnu redzes stāvokli?

Es neteiktu, ka bērniem kopumā būtu plaši izplatīti redzes traucējumi. Protams, strādājot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīnikā, pamatā sastapos ar bērniem, kam ir šādi traucējumi.

Jūs iepriekš minējāt novērojumu, ka tuvredzība tomēr tiek konstatēta bērniem agrīnākā vecumā.

Tas varētu būt saistīts ar to, ka tagad biežāk pie optometristiem uz profilaktiskajām apskatēm pieraksta bērnus sešu septiņu gadu vecumā. Un pagājušajā vasarā šajās apskatēs tika konstatēts, ka apmēram diviem no desmit bērniem pirms skolas jau sākusies tuvredzība. Salīdzinot, pirms diviem gadiem bērniem šajā vecumā ar redzi pamatā viss bija kārtībā. Bet pārliecinošus secinājumus par kādu tendenci vēl būtu pāragri izdarīt.

Kādas ir izplatītākas redzes problēmas, ko var radīt nepareiza ekrānierīču lietošana?

Īslaicīgi tas bērnam var radīt miglošanās, pat dubultošanās sajūtu, acu graušanu. Tās var būt īslaicīgas sūdzības, kas pāriet, pārtraucot tuvuma darbu vai ievērojot atpūtas režīmu.

Ja bērns diezgan ilgstoši skatās telefonu, televizoru, datoru, vai lasa grāmatu nepareizā attālumā un apgaismojumā, tās sūdzības var pāriet uz kaut ko smagāku, piemēram, acs fokusēšanās spēja vairs nespēj atslābt.

Bērns nespēj atslābināt acs muskuli, kad viņš skatās tālumā. Ja diezgan daudz laika pavadīts pie tuvuma darba, redze visu laiku ir sasprindzināta un, kad jāskatās tālumā, var just miglošanos, kura nepāriet diezgan ilgu laiku. Un redzes pārbaudē tiek konstatēts, ka redzes asums atbilst normai, bet ir jātrenē redzes atslābināšanas spēja. Un, ja to netrenē, tās sūdzības var arī nepazust.

Praksē pie manis nāk pusaudži, kuri plaši lieto, piemēram, sociālos tīklus – tad datorā kaut ko padara un, it kā atpūšoties no datora, skatās atkal telefonā. Paši smejas, kad to stāsta, bet tā dara. Un tas nereti provocē šo nespēju atslābināt acs fokusēšanās spēju, skatoties tālumā. Tad šī spēja ir jāvingrina.

Kādas sekas var prognozēt, ja bērnam progresē tuvredzība, bet tam netiek pievērsta pienācīga uzmanība?

Sekas var būt ļoti smagas. Progresējot tuvredzībai, tīklene paliek plānāka, var parādīties tīklenes deģenerācija, atslāņošanās. Līdz ar to par redzes stāvokli noteikti ir jārūpējas. Un ir jālieto brilles, ja tas nepieciešams, jo pretējā gadījumā atkal nākas sasprindzināt acis. Līdz ar to mīnusi  var palielināties.

Dažkārt redzes pārbaudēs atklājas, ka vecāki nav pajautājuši vai bērns nav atklājis vecākiem, ka viņam pasliktinājusies redze. Redzes sūdzības bērns var arī nepamanīt. Bet nācies arī novērot, ka bērni dažreiz baidās pateikt vecākiem, ka sākuši sliktāk redzēt. Jo, visticamāk, vecāki pārmetīs, ka tas ir tādēļ, ka tu daudz sēdi telefonā, skaties televizoru.

Dzirdot, kas notiek gaitenī, gaidot konsultāciju pie redzes speciālista, patiešām ir vecāki, kas strostē savu bērnu par to, ka viņam atkal pasliktinājusies redze. Dažkārt par to nākas aizrādīt arī ārsta kabinetā. Jāteic, ka saprotošāki ir vecāki, kuriem pašiem ir brilles.

Vai varat ieteikt vecākiem, kā runāt ar bērnu par redzes problēmām?

Mans ieteikums vecākiem – jā, ir jārūpējas par bērna redzi, bet nevajag ļoti stingri bērnu bārt par to, ka redze pasliktinājusies. Par to jārunā mierīgi, jo paši bērni to ļoti pārdzīvo.  

Es domāju, ka svarīga ir vecāku informētība. Arī pētījumi, ko veicām Latvijas Universitātē, apliecināja, ka vecāki plašāk jāinformē par faktoriem, kas ietekmē bērnu redzi, tai skaitā, tuvredzības attīstību (skat., piemēram, Inese Grabovska, Lolita Krokša, Guna Pūce, Evita Kassaliete, Aiga Švede, Gatis Ikaunieks un Gunta Krūmiņa “Par ko sūdzas Latvijas skolēni?”). Jo īpaši vecākiem, kam pašiem nav briļļu, bieži vien ir neizpratne par to, ka bērnam ir jānēsā brilles.

Kādi galvenie likumi, lietojot ekrānierīces, jāievēro, lai tas būtu nekaitīgi redzei?

Lai mazinātu redzes sasprindzinājumu un atpūtinātu acis pēc tuvuma slodzes, pirmkārt, mums ik pēc 20 minūtēm jāatpūšas 20 sekundes, skatoties sešu metru tālumā. Ir jābūt pareizam apgaismojumam. Ja strādājam pie datora, jāatceras par pareizu ergonomiku. Un, protams, kad pastrādājam, jāpieceļas un jāizkustas.

Pētījumi liecina, ka uzturēšanās āra vidē svaigā gaisā var aizkavēt tuvredzības iestāšanos bērnam.

Runājot ar bērnu vecākiem, parasti akcentēju divas lietas. Pirmkārt, joprojām nav izgudrota vislabākā terapija, ar kuras palīdzību tuvredzību var apturēt. Otrkārt, ir pētījumi, kas pasaka, ka bērniem, kuri vairāk laika pavada iekštelpās, mīnusi progresē straujāk, salīdzinot ar bērniem, kas vairāk laika pavada ārā. Tātad ir jāpavada vairāk laika ārā un attiecīgi jāsamazina tuvuma slodze redzei.

Vai ir kādas īpašas rekomendācijas bērniem, kuru vecākiem ir tuvredzība?

Ja abiem vecākiem ir brilles, ir lielāka varbūtība, ka bērnam tās būs nepieciešamas. Tomēr ģenētika ir interesanta, un ne vienmēr ir šāda sakarība. Bet ieteikums ir apmeklēt redzes speciālistu reizi gadā, kā arī vairāk sekot līdzi redzes ergonomikai un paradumiem.

Vecāku vidū mēdz būt uzskats, ka televizors ir mazāk kaitīgs nekā citas ekrānierīces. Vai šādam pieņēmumam ir kāds pamats?

Tiešām ir sastopams uzskats, ka televizors ir ar lielāku ekrānu, līdz ar to mazāk kaitē redzei. Īsti tā nav. Pētījumi to neapstiprina.

Jūs sarunā vairākkārt uzsvērāt profilaktisko redzes pārbaužu nozīmi. Tomēr statistika rāda, ka pat pirmās trīs obligātās redzes pārbaudes, kas noteiktas bērniem līdz skolas vecumam, nereti tiek ignorētas.

Kāpēc ir svarīgas šīs obligātās redzes pārbaudes? Bieži vien tikai redzes pārbaudē var konstatēt, vai tiešām bērns redz vienādi labi ar abām acīm un vai pareizi attīstās redzes funkcija. Un, savlaicīgi konstatējot problēmu, to iespējams efektīvāk koriģēt. Piemēram, ja sliktāks redzes asums atklājas sešu septiņu gadu vecumā, to nebūs iespējams tik efektīvi labot kā divu trīs gadu vecumā, jo samazinās smadzeņu plasticitāte.

Es ļoti aicinātu vecākus būt atbildīgiem un apmeklēt gan obligātās redzes pārbaudes pirmsskolas vecuma bērniem, gan arī turpmāk regulārās profilaktiskās redzes pārbaudes – reizi vienā vai divos gados.