"Mainās režīms – darbs notiek attālināti, diemžēl kāds tiek atlaists. Tas rada gan emocionālās grūtības, gan ietekmē režīmu," vērtēja Bērziņa. Pāmaiņas rada stresu, trauksmainību, kas var izraisīt adaptācijas traucējumus.
"Ja strādājam attālināti, cilvēki domā, ka var piecelties vēlāk, sākas režīma pārkāpumi, kas bijuši stabili kādu laiks pirms tam, kā arī sociālo kontaktu ir mazāk. Tas rada dzīvē nelielu haosu,” situāciju raksturoja psihiatre.
Parastie stimuli, kas veidoja dienas gaitu, kļūst blāvāki, cilvēks sāk neievērot režīmu, pa starpai paguļot dienas laikā, ja ļoti gribas.
“Guļot dienas laikā vai pārkāpjot režīmu un atļaujot sev pagulēt ilgāk no rīta, mēs laupām sev miega spiedienu.
Kad pamostamies, sākam krāt to līdz vakaram – ja pamostamies vēlāk vai dienā paguļam, miega spiediens nekrājas. (..) Tas ir apburtais loks. Tā tas turpinās, kamēr cilvēks ar savu uzvedību transformē akūtu bezmiegu par hronisku. Tas var novest pie zāļu nepamatotas lietošanas," uzsvēra ārste.
Farmaceite Monta Zimerte sacīja, ka miega zāles Latvijā lieto daudz. Statistikas par to nav, bet pašas novērojumi ikdienā aptiekā liecina, ka uz rudens pusi, kā arī pandēmijas laikā miega zāļu lietošana tomēr pieaug. Sezonalitāte un tādi notikumi kā mājsēde ietekmē miega zāļu lietošanu.
