Latvijā ir aptuveni ducis lapseņu sugu, no kurām lielākā ir irsis jeb sirsenis, skaidroja Spuņģis. Šovasar kukaiņi nav aktīvāki kā citus gadus, tomēr piesardzība jāievēro vienmēr.
Spuņģis aicināja cilvēkus būt uzmanīgiem, atrodoties piknikā, īpaši dzerot no glāzes, kur var būt ielidojusi lapsene. Tā var sadzelt mutes dobumu, kas var izraisīt elpošanas grūtības.
"Ja lapsene ir iedzēlusi mutē vai mēlē un tā sākt tūkt, ļoti būtiski ir dabūt kaut ko aukstu – iedzert aukstu ūdeni vai turēt mutē kādu ledus gabaliņu.
Tas tūsku mazina," norādīja Cīrule.
Ja tūkst un izveidojas liels, sarkans, niezošs pleķis, jāmeklē mediķu palīdzība.
"Galvenais ir dabūt pirmās palīdzības medikamentu. Cilvēkam, kuram kaut reizi ir bijusi alerģiskā reakcija, svarīgi līdzi ņemt pretalerģijas zāles," uzsvēra Cīrule.
Lai mazinātu niezi un uztūkumu pēc dzēliena, alergoloģe ieteica izmantot pretniezes ziedi, kā arī pūšamos aeresolus, kas atvēsina.
Ja pēc lapsenes koduma piedzīvots sārtums vai uztūkums, ar ko veiksmīgi tikts galā, jāpatur prātā, ka nākotnē alerģiska reakcija var izvērsties smagāka. Tāpēc ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu par nepieciešamību doties pie attiecīgā speciāliste.
Alerģiskiem cilvēkiem lapsenes dzēliens var būt pat liktenīgs, atzina Cīrule.
Lapsenei iedzeļot, alerģiska reakcija var izpausties dažādi jebkurā vecuma grupā. Maziem bērniem reakcija nav tik izteikta, bet, kļūstot vecākam, tā izpaužas stiprāk.
Ko darīt, ja lapsenes ir iemetinājušās dzīvesvietā? "Ja mājās ir lapseņu pūznis, ligzdu vajadzētu novākt, bet tas ir sarežģīti. Vajadzētu bitenieka tērpu, pūzni ielikt maisā un aiznest prom. Nevajag dedzināt un indēt, jo lapsenes ir derīgie kukaiņi," uzsvēra entomologs.
