“Ja ir grūti, ja ir sāpīgi, ja ir jāspiežas, kaut vai vēdera izeja ir trīs reizes dienā, tad tā noteikti nav norma. Savukārt, ja pacientam viss ir kārtībā, bet vēdera izeja ir katru otro vai trešo dienu, tā ir absolūta norma,” skaidroja Mārtinsons.
Uzturam ir liela nozīme labai vēdera izejai. Proktologs ieteica, pirmkārt, lietot pietiekami daudz ūdens. “Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka cilvēkam dienā ir jāuzņem 30 mililitri šķidruma uz kilogramu svara,” zināja stāstīt Lāzermedicīnas klīnikas ķirurgs, proktologs Ints Bruņenieks, papildinot, ka, ja ir liela fiziskā slodze, kas nozīmē pastiprinātu šķidruma zudumu, nepieciešams izdzert vairāk ūdens.
Mārtinsons ieteica pievērst uzmanību arī uzturam – lietot rupjo miltu izstrādājumus un produktus, kas satur daudz šķiedrvielu – augļus, dārzeņus. Plūmes īpaši uzlabo vēdera izeju. Lai mīkstinātu vēdera izeju, proktologs Mārtinsons rekomendēja uzturā lietot augu eļļas: “Pat ir tāda metode, ka tīkamu augu eļļu lieto katru dienu – ēdamkaroti no rīta tukšā dūšā un uzdzer glāzi ūdens.” Viņš ieteica izvairīties no neveselīgas pārtikas, kas satur daudz ogļhidrātu, un baltajiem miltiem.
Uz labierīcībām jādodas tad, kad tiešām ir vajadzība, teica Aigars: “Tualete ir paredzēta, lai to izmantotu mūsu dabiskajām vajadzībām, nevis skatītos jaunumus datorā vai mobilajā ierīcē.
Tualetē nedrīkst sēdēt ilgi. Tualetē ir jāizdara vajadzības, ja tas iznāk, – ļoti labi, bet, ja tas neiznāk, vienkārši jāapmeklē tualete vēlreiz.”
“Pareizākā poza būtu sēdus pozīcija, kad ceļi ir nedaudz virs sēžas,” nokārtošanās pozu, kad izmanto paaugstinājumu zem kājām, komentēja Bruņenieks. “Paliktnis, uz kura uzkāpj un tad apsēžas, paceļ ceļus augstāk un tādā veidā taisnajā zarnā notiek pareiza muskuļu relaksācija, lai labāk, ātrāk, kvalitatīvāk varētu nokārtoties. Savukārt, ja dibens ir augstāk par ceļiem, tāda pussēdus pozīcija, ir grūtāk nokārtoties, jo muskuļi nespēj pareizi atslābināties,” klāstīja proktologs Bruņenieks, piebilstot, ka to var panākt arī ar zemāku podu vai noliecoties uz priekšu.
