"Ir saldūdens zivis, un ir sāļo ūdeņu zivis – jūras, okeāna. Liela vērtība ir jūras un okeānu zivīs, tātad sāļo ūdeņu zivīs, un īpaši tajās treknajās. Vērtīgās šajā ziņā ir siļķe, skumbrija, lasis, arī sardīne un arī reņģīte, kam ir otrs nosaukums Baltijas siļķe," stāstīja diētas ārsts Andis Brēmanis.
"Ja mēs parasti par citiem produktiem sakām, ka vajadzētu ēst to, kas ir mazāk trekns, izvēlēties liesākus produktus, tad zivis labāk ir ēst tās, kas ir treknākas," piebilda Slimību profilakses un kontroles centra Veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume.
Zivis satur tādu vērtīgu vielu kā omega-3 taukskābes.
"Tas ir šūnu membrānām svarīgs būvmateriāls. Šūnas nepārtraukti rodas jaunas, un tas būvmateriāls ir vajadzīgs. Ja būs par maz omegas-3, var rasties problēmas ar holesterīnu, alerģiskas izpausmes biežāk būs, audzēja risks var dzīves laikā pieaugt. Omega-3 ir ļoti laba lieta," norādīja Brēmanis.
Ņemot vērā, ka zivju resursi daudz kur pasaulē iet mazumā, iegādājoties zivis, ir vērts arī pievērst uzmanību marķējumam.
"Visvienkāršākais padoms, ko varu sniegt, ir izvēlēties zivis ar "MSC", kas ir jūrā ķertas zivis, vai "ASC" sertifikātu, kas attiecas uz zivīm, kas ir audzētas. Šie sertifikāti nozīmē, - ja tās ir ķertās zivis, tad ar krājumiem viss ir kārtībā konkrētajā ķeršanas vietā. Tās tiek ķertas vai audzētas ar videi draudzīgām metodēm. Un galu galā ir saprotama pārvaldība, un ir iespējams izsekot līdzi tam, kas un kā ir vispār darīts," skaidroja Pasaules Dabas fonda eksperte Elīna Kolāte.
Runājot par zivju pagatavošanas veidiem, vislabāk būtu tās tvaicēt, sautēt vai grilēt. Kūpinātās un konservētās, kā arī eļļā ceptās zivis nebūs labākais risinājums omega-3 taukskābju uzņemšanai.
