Jānis Brizga ir zaļā dzīves veida piekritējs, jau vairākus gadus viņš gan mājās, gan darbā šķiro atkritumus. Viņš būtu ļoti iepriecināts, ja arī Latvijā līdzīgi kā Igaunijā tiktu ieviesta PET pudeļu un skārdeņu depozītsistēma. Par to tiek runāts jau gadiem, bet nekur tālāk tā arī neesam tikuši. Tikmēr igauņi ērti nodod savas izlietotās PET pudeles speciālos automātos un par to pretī saņem arī pāris eirocentu.
"Uzņēmēji saka, ka tas ir pārāk dārgi. Visu laiku galvenie pretinieki bija tieši pārtikas ražotāji, bet pagājušajā gadā viņi bija jau piekrituši, bija izrēķinājuši, izveidojuši sistēmu, kā tā varētu darboties un bija ar mieru to ieviest, jo saprata, ka viņiem tas varētu būt izdevīgi. Sevišķi attiecībā uz stikla pudelēm, jo lētāk tās ir lietot otrreiz nekā pirkt jaunas. Taču tad attapās atkritumu apsaimniekotāji un saprata, ka tas varētu ietekmēt viņu biznesu, jo viņi tomēr ir iepirkuši speciālos konteinerus," uzskata Jānis Brizga.
Plastmasas un stikla pudeļu savākšana un tālāka pārstrāde sastāda daļu no atkritumu apsaimniekotāju peļņas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pērn Saeimai bija iesniegusi koncepciju depozītsistēmas izveidošanai, taču tā arī netika izskatīta.
"Saeima vienkārši neizskatīja abus šos likumprojektus, līdz ar to, lai kaut ko darītu 12.Saeima, šis process ir jāsāk no jauna," sacīja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, pieminot, ka atlikšanas iemesli varēja būt dažādi, tostarp lobija darbības rezultāts.
Kā depozītsistēmas viens no lielākajiem plusiem tiek minēts apstāklis, ka Latvijas meži un ceļmalas kļūtu tīrākas no plastmasas atkritumiem.
Ja par tukšajām PET pudelēm varētu saņemt kaut vai pāris centu, tad ceļu malās un mežos varētu rosīties cilvēki, kuri to visu būtu gatavi nogādāt pieņemšanas punktos, līdzīgi kā tas ir ar stikla pudelēm. Latvijas atkritumu saimniecības asociācijā uzskata, ka plastmasas pudeļu un skārdeņu nodošana automātos būtu pārāk dārgs prieks Latvijai. Tā izmaksātu vairākus miljonus eiro, turklāt Latvijā dzērieni tiekot pildīti tādās PET pudelēs, kas nav otrreiz izmantojamas.
"Mums drīzāk šī iepakojuma atgriešana varētu būt tāda, ka mēs aicinām manuāli savākt. Cilvēks paņem, paskatās, vai iepakojums ir tukšs, vai tur vēl nav paliekas no iepriekšējā dzēriena. Liekot kastēs, materiāls tiek sašķirots pa krāsām un vairs nav papildu darba, atšķirojot krāsas, tīrs vai netīrs," vērtē Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere.
VARAM sola no jauna skatīt, kāds atkritumu šķirošanas modelis Latvijā būtu visefektīvākais. Šobrīd izskatās, ka kaut kādā veidā tiks mēģināts apvienot esošo dalīto konteineru sistēmu ar depozītsistēmu.
