Arī iepriekš siltākās ziemās ir manītas sugas, kuras te parasti neziemo, atzīst putnu vērotāji, kuri katru brīvu brīdi pavada dabā, lūkojoties binokļos un fiksējot redzētos putnus. Putnu vērotājs Kaspars Funts stāstīja, ka pirms dažām dienām Salacgrīvā novērots ģirlicis - mazs zvirbuļa izmēra dzeltens putniņš, un šai sugai pirmais zināmais novērojums janvārī Latvijā.
Manīta arī baltā cielava. Vairākās vietās redzēta ķīvīte. Pie Liepājas sastapti lauku un meža baloži, un pat lauku cīruļi.
Latvijas Ornitologu biedrības pārstāvis Rolands Lebuss gan atzīst, ka Liepājā arī iepriekšējos gados novēroti mājas strazdi, kas nekur tālāk par Liepāj nav aizlidojuši. „Jebkurā populācijā ir pietekami daudz īpatņu, dīvaiņu. Traku... evolūcijas virzītājspēks. Evolūcijas un revolūcijas taisa trakie, daļa aizies bojā, bet ja izdzīvo un sākas jaunas lietas," skaidroja Lebuss.
Tomēr šie putniem ekstrēmistiem izdzīvošanas iespēja ir maza. Ornitologs skaidro, ka daļa varētu no būt vēlīnajiem perējumiem, kas nav gana ēduši un kuriem nav spēka doties tālāk. Kurzemē ūdenstilpēs un labības laukos joprojām sastopami ziemeļu un mazie gulbji, baltvaigu, sējas un meža zosis.
Bet Funts mierina, ka „putni nav gliemeži" un, ja strauji uznāks sals un sniegs, putni ir ļoti mobili un salīdzinoši īsā laikā var pārvarēt ļoti lielu attālumu, nonākot tālāk uz dienvidiem, kur apstākļi un iespējas atrast barību ir labvēlīgāki.
Ja palicēji nenosals, šie spārnainie ekstrēmisti pavasarī varētu būt ieguvēji. Tiem nebūs jāveic nogurdinošais mājup ceļš un varēs ātrāk aizņemt labākās ligzdošanas vietas.