Ikdienā to nejūtam, tomēr Rīgas gaisa kvalitāte ir sliktāka, nekā kaimiņos Tallinā vai Viļņā. Ja situācija netiks labota, Eiropas Komisija var vērsties pret Latviju Eiropas kopienu tiesā. Arī pirmdien, 11.augustā pieļaujamais putekļu daudzums Rīgā divdesmitkārtīgi pārsniedza normu.
"Risks, ka tiks piemērota soda nauda, diemžēl joprojām nav novērsts, un katra vilcināšanās sniegt nepieciešamo informāciju diemžēl šo risku palielina," sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.
Rīgā jau vairāku gadu garumā tiek pārsniegta pieļaujamā putekļu un slāpekļa dioksīda koncentrācija. Ilgtermiņā tam ir graujoša ietekme uz cilvēka veselību.
"Pacientiem, kuriem ir kādas plaušu slimības, ieelpojot tādu netīru gaisu, var rasties gan problēmas ar tādiem simptomiem kā klepu, bet var arī uzliesmot tā slimība, kas ir fonā, piemēram, bronhiālā astma," pastāstīja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) Tuberkulozes un plaušu slimību centra speciāliste Dr. Ineta Grīsle.
Latvijā katrs ceturtais iedzīvotājs izjūt gaisa kvalitātes ietekmi uz savu veselību, liecina jūlijā veiktais pētījums. Tomēr Jaunākais Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījums liecina, ka gaisa piesārņojums pasaulē izraisa apmēram septiņu miljonu cilvēku nāvi ik gadu. Atbildīgajā ministrijā vismaz pagaidām valda bažas par to, cik nopietni Rīgas pašvaldība gatava risināt šo problēmu.
"Ir nosaukti pasākumi, teiksim, tranzītielu uzlabošana, veloceliņu izbūve, bet nu nav norādīts ne konkrēts laika posms, līdz kuram tas tiks izdarīts, ne novērtēts, kādā mērā katrs pasākums ļaus uzlabot gaisa kvalitāti," stāsta VARAM pārstāve Ozola.
Pašvaldība neliedzas - problēma patiešām pastāv.
"Bažas ir par putekļu normas pārsniegšanu, kas noticis arī šogad.
Tāpat bija pagājušogad un aizpagājušogad, un visus iepriekšējos gadus, un droši vien arī nākošgad būs. Pilsēta ir pilsēta. Un galīgi no putekļiem mēs nevarēsim izbēgt," situāciju skaidro Rīgas Domes (RD) Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš.
Eiropas Savienības regulas paredz, ka cieto daļiņu jeb putekļu koncentrācija gaisā gada laikā drīkst tikt pārsniegta vien 35 dienas. Pieļaujamais limits šogad jau ir sasniegts.
Kļaviņš gan norāda, ka ierīču mērījumi un faktiskā situācija ne vienmēr korelē savā starpā.
"Mums var būt diena, kad Rīga ir pilna ar mašīnām un būtu jābūt sliktam gaisam, bet gaiss ir ļoti labs, jo ir vējš un lietus. Un var būt otrādāk, kad mašīnu ir ļoti maz, bet aparatūra uzrādīs, ka gaiss ir ļoti slikts," turpina RD pārstāvis Kļaviņš.
Pašvaldībai patlaban neesot īsti skaidrs, kāds būtu pareizākais risinājums satiksmes ierobežošanai un vai tas vispār būtu jādara.
"Rīgā gaiss nav tik traģiski slikts, lai mums būtu ar kādām drastiskām metodēm tagad jāaizliedz cilvēkiem pilnvērtīgi izmantot pilsētu," raidījumam "Rīta pnorāma" sacīja RD Vides pārvaldes priekšnieks Kļaviņš.
Septembra pirmajā pusē Eiropas Komisijai (EK) jāiesniedz rīcības programmu, kā tiks uzlabota Rīgas gaisa kvalitāte. Ja nespēsim pārliecināt, ka esam spējīgi mainīt situāciju, valstij, tātad nodokļu maksātājiem, var tikt piemērots sods pusmiljona eiro apmērā.
