“Maskām ir glabāšanas termiņi kā jebkurai precei. Tiesa gan, maskām tie mēdz būt diezgan gari, tos, ko esmu paskatījies, ir trīs, pieci gadi – pietiekami ilgi, lai paspētu viņas iztērēt,” stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors, asociētais profesors Ivars Vanadziņš.
“Medicīnisko sejas masku derīguma termiņu nosaka pats ražotājs, ņemot vērā izmantoto izejmateriālu ilgtspēju. Gadījumos, kad šie izmantotie izejmateriāli zaudē savas fizikālās, ķīmiskās īpašības, ražotājs uz preces tirdzniecības iepakojuma norāda šī produkta derīguma termiņu,” stāstīja Veselības inspekcijas Medicīnas ierīču un tirgus uzraudzības nodaļas tehniskās uzraudzības inspektore Agnese Elizabete Cērpa.
Visbiežāk tas ir no kādiem trīs līdz pieciem gadiem.
Vanadziņš arī norādīja, ka maskas ir ar kaut ko apstrādātas, krāsotas vai balinātas, apstrādātas, lai neuzliesmotu un nedegtu, “tur ir iespējami ļoti daudz ķīmisku vielu”.
Medicīniskajām maskām tas ir standarts – EN14683, tam būtu jābūt uzrādītam uz iepakojuma.
Cērpa savukārt stāstīja, ka “nav nekādas konkrētas prasības, kas noteiktu tieši konkrēti, kā ražotājam ir jānodrošina šis gala produkts. Toties būtiski, protams, pieminēt, ka pašas prasības un medicīnisko sejas masku testēšanas metodes ir noteiktas standartā – EN14683”.
Sertificēta skaistumkopšanas speciāliste kosmetoloģijā, pasniedzēja Dace Brante skaidroja, ka “maskas ir jānēsā, bet ir jāievēro higiēna to lietošanā, proti, katras divas stundas ir jāmaina maska. Ne tikai no epidemioloģiskā viedokļa, bet arī no ādas veselības viedokļa”.
Tas, kas ''sadzīvojas'' divās stundās uz tās maskas, pēc tam atkārtoti uzliekot, var veicināt ādas problēmas, skaidroja Brante
Tiem, kuriem ir sausa āda, kura lobās, nepareizas masku lietošanas dēļ var pastiprināties ādas apsārtums, nieze varētu pievienoties, mazi izsitumi. Ja netiek ievērota higiēna un maskas lietošanas ilgums, tā kļūst pat ļoti pateicīga vide dažādām ādas saslimšanām.
“Ja masku nemaina laicīgi, tad jāsaprot, ka tā ir ļoti laba mikrovide, kuru, atkārtoti uzliekot uz sejas, mikroorganismi par to tikai priecāsies, lai vairotos! Un tad mēs arī iedzīvojamies dažādās ādas problēmās!” skaidroja Brante.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci, visās publiskajās telpās jālieto sejas maskas.
