Tādā gadījumā stāsts ir par ģimenes hiperholesterinēmiju. Vienkāršoti sakot, šī slimība aizaudzē asinsvadus ar holesterīna slāni, kas tālāk var radīt visas ar to saistītās problēmas.
Latvijā vairāk nekā puse iedzīvotāju nezina, kāds ir viņu holesterīna līmenis, taču to noteikt ir pavisam viegli. Tikai jānodod asinsanalīzes. Ja kopējā holesterīna līmeņa norma asinīs ir zem 5 milimoliem litrā, tad hiperholesterinēmijas pacientiem tie ir 9 un pat 11.
Varētu domāt, ka augsts holesterīns ir mūsdienu problēma, taču tā nav - to izdevies konstatēt pat trešajai daļai Senās Ēģiptes mūmiju.
Holesterīna izgulsnējumi nereti ir saskatāmi ne tikai asinsvadu sieniņās, bet arī uz ādas, un tādi novēroti arī agrāko laiku gleznās. Viena no raksturīgajām vietām ir cīpslas. Tāpat par iedzimtu paaugstinātu holesterīna līmeni var liecināt apaļais gredzens apkārt radzenei – tas nozīmē, ka holesterīns organismā ir tik daudz, ka tas sāk izgulsnēties arī acīs.
Maldīgi ir uzskatīt, ka par augstu holesterīna līmeni liecina liekais svars. Nereti ar šo slimību saskaras tievi un sportiski cilvēki. Reizēm tieši tie, kas ir ļoti sportiski, ir pieradinājuši sirdi pie tā, ka ir liela slodze, ka ir maz skābekļa. Bet ir arī cilvēki, kam nav tik izteikta sāpju sajūta – tāpēc, pat ja jūtas perfekti, bet nav veicis pārbaudes, nemaz nepamana, kas notiek artērijās.
Lai brīdis nebūtu novēlots, svarīgi ir laikus noteikt kopējo un tā saucamā sliktā holesterīna līmeni. Ja tie ir attiecīgi virs 7 un 5, tad jālūko, vai ģimenē nav bijušas agrīnas sirds un asinsvadu slimības vai pēkšņas nāves gadījumi vīriešiem vecumā līdz 55 un sievietēm līdz 60 gadiem.
Ģimenes hiperholesterinēmija nav tikai viena cilvēka kaite – tāpēc, tikko kā to atrod vienam, to meklē arī citiem radiniekiem. Ne reizi vien tas ir palīdzējis kādam no radiniekiem izvairīties no nopietniem veselības sarežģījumiem.
Redzot diagnostiku darbībā, ir grūti piekrist teicienam - mazāk zini, mierīgāk guli. Sirdsmiers vārda vistiešākajā nozīmē slēpjas zināšanās.
