Pēta Latvijas iedzīvotāju imunitāti pret Covid-19: Dažiem arī pēc izslimošanas antivielu nav

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 9 mēnešiem.

Pētījumā par Latvijas iedzīvotāju imunitāti pēc Covid-19 pārslimošanas zinātnieki cer uz lielāku ģimenes ārstu un pacientu atsaucību. Pirmie starprezultāti liecina, ka parādās cilvēki, kam nav bijis nekādu saslimšanas simptomu, bet antivielas organismā ir, un otrādi – ir bijis pozitīvs Covid-19 tests, bet antivielas pēc slimošanas netiek atrastas.

ĪSUMĀ:

  • “Bior” ar LU un RSU pēta Latvijas iedzīvotāju imunitāti pret Covid-19.
  • Pilotpētījumā piedalījušies 300 cilvēku.
  • Atklājas, ka antivielas ir cilvēkiem, kuriem nebija nekādu slimības pazīmju.
  • Ir arī cilvēki, kuri izslimojuši Covid-19 , bet viņiem nav antivielu.
  • Zinātnieki mēģina saprast, cik daudz un kam antivielas izstrādājas vai neizstrādājas.
  • Līdz janvāra beigām cer savākt datus par 6000 pacientu.
  • Patlaban pētījumā iesaistījušies ap 1000 iedzīvotāju.
  • Pacientus atlasa ar ģimenes ārstu palīdzību un veic bezmaksas testu.
  • Pētnieki aicina vairāk atsaukties ārstus Rīgā, Kurzemē un Vidzemē.
  • Lauku ģimenes ārstu asociācija: problēmas sagādā analīžu savākšanas loģistika.


Lai noskaidrotu iedzīvotāju imunitāti pret Covid-19 vīrusu, zinātniskā institūta “Bior” pētnieki sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) uzsākuši pētījumu.

Pēta Latvijas iedzīvotāju imunitāti pret Covid-19: Dažiem arī pēc izslimošanas antivielu nav
00:00 / 04:17
Lejuplādēt

Antivielas tiek pētītas īpaši tiem pacientiem, kam nav bijuši nekādi saslimšanas simptomi vai arī iepriekš ņemtais Covid-19 tests bijis negatīvs. Pilotpētījumā piedalījušies 300 cilvēku.

“Pilotpētījums rāda, ka parādās cilvēki, kam nav bijusi nekāda saslimšana, bet šīs antivielas organismā parādās, tātad kaut kāda saskare ar šo vīrusu pacientam ir bijusi, lai gan viņam pašam nav bijis ne mazāko aizdomu par saslimšanu,” par pirmajiem secinājumiem stāsta institūta pētniece Inese Siksna.

“Antivielas šobrīd ir tas pētāmais objekts, par kurām zinātnieki mēģina saprast, cik ilgi tās organismā saglabājas pēc infekcijas un cik daudz un kam tās izstrādājas vai neizstrādājas,” skaidroja Siksna.

Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece savukārt norādīja, ka praksē ir bijuši arī pacienti, kam līdz ar simptomiem apstiprināti pat divi Covid-19 pozitīvi testi, bet pēcāk antivielas netiek konstatētas.

“Viņiem šī imūnā atmiņa neveidojas caur B limfocītiem – caur antivielām, bet caur C limfocītiem. Tās ir šīs divējādās atbildes reakcijas uz iegūto imunitāti pret vīrusu. Arī manā praksē ir bijuši gadījumi, kad cilvēki ir pārslimojuši, ir bijuši testi, viņi ir izolējušies un izsēdējuši mājās, kontaktējušies ar Slimību profilakses un kontroles centru, viņiem veikti atkārtoti pozitīvi Covid-19 testi, bet, veicot analīzes pēc trīs nedēļām, antivielas neparādījās. Un ir arī pacienti, kas nav slimojuši un kuriem ir pozitīvas antivielas,” stāstīja ārste.

Kopumā projektā līdz janvāra beigām cer savākt datus par 6000 pacientu, patlaban pētījumā iesaistījušies ap 1000 iedzīvotāju.

Pacientus atlasa ar ģimenes ārstu palīdzību un veic bezmaksas testu, kura rezultātu saņem gan ārsts, gan pacients. Lai arī kopumā ārsti ir atsaucīgi, tomēr atsevišķos reģionos trūkst iesaistīto, atzina “Bior” pētniece Inese Siksna.

“Protams, ir ārstu prakses, kuras tiešām ir ļoti noslogotas, un var saprast, ka tam papildu uzdevumam neatliek laika. Taču ir arī rajoni, kur cilvēki ir piesardzīgāki vai kuriem viss ir apnicis par un ap Covid-19 un tāpēc viņiem nav intereses piedalīties pētījumā. Mums šobrīd gribētos aicināt aktīvāk iesaistīties Rīgas ģimenes ārstu prakses un arī Kurzemes un Vidzemes ārstus, pārējos reģionos atsaucība ir salīdzinoši augsta,” sacīja Siksna.

Savukārt Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska norādīja, ka daļai ārstu problēmas sagādā pētījumam nepieciešamo analīžu savākšanas loģistika, piemēram, testus var ņemt pa noteiktām vecuma grupām, turklāt tikai vienam cilvēkam no vienas mājsaimniecības. Un kurjers pēc šiem testiem uz Balviem brauc reizi nedēļā, kas nozīmē, ka tikai vienu dienu nedēļā ir iespēja šo testu paņemt.

Arī Kozlovska apstiprināja pētījuma nepieciešamību. Viņa cer, ka tas tiks veikts arī ilgākā laika periodā, lai tiem pašiem pacientiem noteiktu Covid-19 antivielu noturību organismā. Valsts pētījumu programmas projektā vajadzīgo antivielu testu datus cer savākt līdz janvāra beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti