2014.gada 30.janvārī ārsti konstatēja kāda 18 gadus veca skolēna nāvi. Tās iemesls bija legālās narkotikas. "Es nezinu, kam vēl ir jānotiek, cik bērniem ir jānomirst, lai mūsu valdība, mūsu likumdevēji saprastu to, ka beidzot ir japieņem likums, kas ļautu policijas vienībām atraisīt rokas un viņi varētu ķerties klat un nolīdzināt šīs vietas līdz ar zemi," tā “Panorāmai” stāstīja kustības “STOP-DRUGS” pārstāvis Sandris Bergmanis.
Pēc pāris mēnešiem Saeima pieņēma likumu, kurš paredz, ka uz “spaisu” un citām nereģistrētām vielām attieksies tāds pats aizliegums kā uz reģistrētām narkotikām. Pamazām visas tirdzniecības vietas tika slēgtas un varēja domāt, ka problēma ir atrisināta, tomēr joprojām slimnīcās nogādā cilvēkus, kuriem radušās problēmas pēc “spaisa” smēķēšanas.
"Man mājās šausmīgi nepatika būt. Vismaz tad, kad es biju pilnīgi sapīpējies, es varēju pasēdēt mājās," stāsta kāds narkotiku upuris.
"Nebija tāds brīdis Latvijā, kad nevarēja dabūt spaisu," saka 20-gadīgais Ivo, kurš divus gadus dienu dienā lietoja “spaisu”.
Viņš izskatās kā jebkurš normāls jauns vīrietis un itkā nav iemesla viņam piedēvēt apzīmējumu “narkomāns”. Ivo stāsta, ka tagad, kad slēgtas legālās tirdzniecības vietas, augu maisījumus var iegādāties no dīleriem, kurus atrast nav grūti.
"Kad tev nav palikuši 18 gadu, tad marihuānu vai “spaisu” ir vieglāk dabūt kā cigaretes. Dīleri ir visur, ja tu nezini nevienu, tad uzprasi vienam, kurš lieto, uzprasi otram un tie dīleri parādās," radio "pieci.lv" pastāstīja Ivo.
Pirmo reizi ar narkotikām viņš sastapās jau 13 gadu vecumā, kad pamēģināja marihuānu: "Man bija nenormāli bail pirmo reizi. Tajā brīdī, kad es biju tajā stounā, man likās, ka tas nekad nebeigsies, man tas nenormāli biedēja, ka neizies tas stouns."
Pēc trim gadiem viņš kļuva par regulāru “zāles” pīpētāju, un tad Latvijā pirmo reizi parādījās legālās narkotikas jeb “spaiss”.
"Tad mēs vienā ballītē izdomājām piedurties, pajokot un uzpīpēt to spaisu. Pamēģināt kā tas būs. Beigās visi smējās, visiem bija baigi jautri. Tad pēc pāris dienām viens čalis izmeta: “ejam spaisu vēlreiz uzpīpēt”. Visi no sākuma smējās, bet beigās mēs aizgājām un to izdarījām. Un tā tas aizgāja aizvien biežāk un biežāk, un tad mēs beigās tikai spaisu maucām katru dienu," atceras puisis.
“Spaiss” bija ievērojami lētāks par marihuānu. Ja kabatā bija tikai 36 santīmi, tev iedeva devu par 36 santīmiem. Nebija obligāti jāiegādājās viens grams vai kāds noteikts iepakojums.
"Katram vajadzēja latu. Uz katru galvu latu. Ja mēs bijām trīs, mēs paņēmām par trīs latiem un mums ideāli pietika," turpina puisis.
Tagad “spaiss” ir vienā cenā ar marihuānu. Kaut arī tas ir kaitīgs un ar nezināmu sastāvu, daudzi izvēlas to lietot. Ivo domā, ka tas ir tāpēc, ka “spaiss”, salīdzinot ar marihuānas nomierinošo efektu, izsauc agresivitāti, viss liekas daudz smieklīgāks, gribās ārdīties, dejot. Protams ir otra puse. Atkarība, nervozitāte, nogurums, bailes, vājums.
"Bija tāds kā bezspēks. Skolu tas neietekmēja, tomēr tas ietekmēja treniņus. Bija tā, ka no tā brīža es vispār domāju, vai es gribu uz tiem iet," stāsta Ivo. Arī draudzene sāka dusmoties. Bijusi pat reize, kad draugs Ivo uz tikšanos ar meiteni aizveda iepirkuma ratiņos, jo viņš narkotiku iespaidā nebija spējīgs paiet.
"Es sapratu, ka es gribu arī bišķiņ ar skaidrām acīm redzēt šo pasauli kādu brīdi. Katra diena bija gandrīz vienāda. Tu satiecies ar draugiem, uzpīpē “spaisu”, paārdaties, pasmejaties viens par otru un, kad sāk laist ārā, ejat mājās," narkotiku lietošanas laiku atminas Ivo.
Pagājušā gada augustā ziņu aģentūra LETA no neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta saņēmusi informāciju par septiņiem saindēšanās gadījumiem, šogad augustā ir ziņots par četriem. Pēc “spaisa” kriminalizācijas pagājis vairāk nekā gads, tomēr to iegādāties joprojām nav sarežģīti.
