Kā demences slimniekam nepazaudēt dzīves kvalitāti?
Pasaules Veselības organizācija ziņoja, ka ar demenci sirgstošo cilvēku skaits pasaulē 2030. gadā sasniegs 78 miljonus. Savukārt līdz 2050. gadam šis skaitlis sasniegs gandrīz 140 miljonus. Pašreizējie dati liecina, ka ar demenci jeb vecuma plānprātību sirgst aptuveni 8% sieviešu un 5,5% vīriešu vecumā virs 65 gadiem.
Latvijā ļoti daudziem cilvēkiem šī diagnoze netiek noteikta. Latvijas Samariešu apvienība sniedz sociālo pakalpojumu, palīdzot cilvēkam ilgāk noturēt dzīves kvalitāti. Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns skaidroja, ka demenču ir daudz.
"Diemžēl 21. gadsimtā jāskatās patiesībai acīs – ne ar vienu demenci mēs īsti netiekam galā, un tad rodas jautājums, kā sagaidīt vecumu bez demences. Kā dzīvot mūžu, jo savu ģenētisko kodu nezinām, bet dzīvesveidam arī ir nozīme.
Finālā iestājas situācija, ka cilvēkam attīstās demence, rodas problēmas pašam un arī ģimenei," norādīja Jānis Zaļkalns. Viņš mudināja izmantot visas iespējas, kas ir katra paša rīcībā, jo nedarīt neko būtu noziedzīgi.
Dienas aprūpes centru personām ar demenci "Žubītes" pārstāve Ramona Liepiņa centru dēvē par nelielu bērnudārzu vai trešās paaudzes universitāti, kur cilvēki pavada dienu un darbojas. Cilvēki nodarbojas ar mākslas terapiju, ir pieejams ergoterapeits, kas palīdz vingrot un kustēties. Uzturēšanās dienas centrā ir iespēja būt vienaudžu vidū, būt drošībā, kamēr tuvinieki ir darbā. Ir pieejamas dažādas nodarbības, kurās trenē pirkstu motoriku un tiek trenēta atmiņa.
"Cilvēks ir mundrāks, viņš darbojas līdzi un viņam ir noteikts ritms, jo būt cilvēkos ir kaut kas cits," atzina Ramona Liepiņa.
Sociālo pakalpojumu sniegtās priekšrocības
Persona, kurai konstatēta demence, nevar noteikt, kāda līmeņa demence tā ir. Liepiņa skaidroja, ka sociālais pakalpojums tiek sniegts visiem, kuri dodas uz centru ar sociālā dienesta nosūtījumu. Vajadzīga arī izziņa no ārsta, ka cilvēkam ir konstatēta demence.
Jānis Zaļkalns šo pakalpojumu vērtēja atzinīgi, jo novecošanās gaitā cilvēkam samazinās gribas instinkti. Piemēram, neko negribas darīt, jo ārā līst lietus, un šādu iemeslu mēdz būt daudz.
"Grupu mācības ir daudz produktīvākas, tās liek saņemties, liek darboties, līdz ar to kopā būšana ir svarīga. Ir ārkārtīgi maz cilvēku, kuri sajūtot kognitīvos traucējumus, ka kaut kas nav kārtībā ar atmiņu, pārkāpj savu ego un atzīstas sev, ka radušās problēmas un ar tām jāstrādā," uzsvēra Jānis Zaļkalns.
Vēl kāds iemesls, kāpēc profesors Zaļkalns atzinīgi vērtēja šādu pakalpojumu – piederīgie var būt aizņemti darbā, un, lai arī mēs visi mīlam savus tuviniekus, katrs šo situāciju tolerē atšķirīgi.
"Visgrūtākais posms ir tuviniekiem motivēt sevi atnākt pie radinieka. Tas ir sarežģītākais," skaidroja Liepiņa.
Personības izmaiņas var būt individuālas
Personības izmaiņu noteikšanai ir nepieciešama nopietna diagnostika. Zaļkalns skaidroja, ka "gerontopsiholoģijā – novecošanas laikā var likumsakarīgi reducēties kritiskās domāšanas slānis. Daba nemīl tukšumu, tā vietā nāk kāds no gerontopsiholoģiskajiem elementiem – personības izmaiņas." Zaļkalns norādīja, ka šādā gadījumā ir nepieciešama psihiatra konsultācija.
"Tad, kad cilvēks ar visu pārējo tiek galā, viņa raksturs novecošanas gaitā var mainīties, piemēram, dzīves laikā viņu pazinām kā ļoti atvērtu un empātisku cilvēku, taču novecošanas gaitā viņš nocietinas. Var būt arī pilnīgi pretējs variants," skaidroja Zaļkalns, norādot, ka personības izmaiņas ir variablas un individuālas.
Visbiežāk demences slimnieki ir mazkustīgi un mazaktīvi, motivēt viņus uz kustību ir grūti. Profesors norādīja, ka būtu labi kaut ko mainīt savās ikdienas gaitās un censties, lai viņi apmeklē dienas centru.
Ieteikums ģimenes locekļiem, kuriem ikdienā ir jārūpējas par demences pacientiem, ir respektēt cilvēka izteiktās vēlmes un pastāstīt par tām sociālā centra darbiniekiem. Tas palīdz efektīvāk darboties ar pacientiem, respektējot viņu vēlmes un intereses.
Ja tuvinieks ir deklarēts Rīgā, vispirms ir jādodas pie ārsta, noskaidrojot diagnozi, pēc tam ar ārsta izrakstītu zīmi var doties uz Rīgas Sociālā dienesta teritoriālo centru, rakstīt iesniegumu un lūgt nodrošināt iespēju pēc šāda pakalpojuma. Liepiņa skaidroja, ka, tiklīdz nosūtījums ir saņemts, pakalpojums tiek sniegts bez maksas.
