Pandēmijas postošās ietekmes uz sabiedrības psihisko veselību galvenā izpausme ir cilvēku paaugstinātais trauksmes izjūtas līmenis. Taču līdz ar infekcijas ierobežošanas pasākumu ieviešanu tiek konstatēta arī depresijas, alkohola un narkotiku lietošanas, pašsakropļošanās un suicidālas uzvedības gadījumu skaita palielināšanās, brīdina Pasaules Veselības organizācija.
Problēmas krājas
Kā liecina aptauja, kurā piedalījušies 1300 Lielbritānijas psihiatri, kopš gada sākuma viņu sniegtās ārkārtējās palīdzības gadījumu skaits pieaudzis par 43%. Savukārt 45% aptaujāto sacījuši, ka samazinājies pacientu plānveida vizīšu skaits, raksta ВВС.
“Mēs esam satraukti par cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība, bet kuri to nesaņem. Mēs baidāmies, ka ierobežošanas pasākumu laikā krājas problēmas, kas var novest pie psihiatru pacientu skaita “cunami”,” saka Lielbritānijas Karaliskās psihiatru savienības prezidente Vendija Bērna.
Pirms Pasaules veselības asamblejas, kas maija beigās notiks Ženēvā, publicēts ziņojums ar veselības aprūpes ekspertu rekomendācijām pieaugošo sabiedrības psihiskās veselības problēmu risināšanai.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs uzsvēris, ka īpaša riska grupā ir pusaudži, gados veci cilvēki un veselības aprūpes darbinieki, kuriem epidēmijas karstumā bijis jāstrādā ļoti nogurdinošos apstākļos.
Pandēmija noved pie dzeršanas
Infekcijas ierobežošanai noteikto pasākumu dēļ sēžot mājās, cilvēki mēģina “atslēgties” un nomierināties ar azartspēļu, cigarešu, alkohola palīdzību. Tas skaidrojams ar to, ka daudzi nespēj noņemt stresu ar veselīgākām metodēm, jo satraucošo faktoru ir pārāk daudz, bet pretepidēmijas pasākumi ierobežo iespējas.
Pēc Kanādā veiktās aptaujas datiem, kopš epidēmijas sākuma 25% valsts iedzīvotāju vecumā no 35 līdz 45 gadiem sākuši lietot alkoholu biežāk un vairāk. Austrālijā šāda tendence atklāta 70% iedzīvotāju.
Grūti klājas arī cilvēkiem, kuriem iepriekš bijuši psihiski traucējumi. Pēc ANO datiem, pirms pandēmijas no depresijas visā pasaulē cieta 264 miljoni cilvēku un pašnāvība bija otrs biežākais nāves iemesls vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem, raksta portāls “News Medical”.
Arī ierobežošanas pasākumu atcelšana rada stresu
Pandēmijas radītais psiholoģiskais kaitējums ir tik nopietns, ka daudziem pat ierobežojumu atcelšana rada satraukumu.
“Jau otro kardinālo pārmaiņu perspektīva tik īsā laikā un nepieciešamība pierast pie “jaunās normalitātes” ir liela problēma daudziem cilvēkiem, kuru psihiskā veselība jau ir iedragāta,”
- situāciju “Euronews” komentē viens no Lielbritānijas labdarības organizācijas “Anxiety UK” vadītājiem Deivs Smitsons. Šī organizācija sniedz psiholoģisko palīdzību iedzīvotājiem.
Pirms iespējamās ierobežošanas pasākumu atcelšanas organizācija veica aptauju, kurā 67% respondentu atzina, ka saistībā ar ierobežošanas pasākumu atvieglošanu viņu trauksmes stāvoklis pastiprinājies. Pat bailes inficēties ar koronavīrusu rada mazākas bažas – to par savu galveno bažu iemeslu nosauca 57% aptaujas dalībnieku.
Lai atgrieztos normālā psiholoģiskā stāvoklī, cilvēkiem būs vajadzīgs zināms laiks. Tas būs īpaši grūti tiem, kuriem jau iepriekš bijuši psihiski traucējumi. Tāpēc šai cilvēku grupai būs vajadzīgs papildu atbalsts, ir pārliecināts “Anxiety UK” pārstāvis.
KONTEKSTS:
Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.
Pasaulē ar jauno vīrusu inficējušies vairāk nekā 5,4 miljoni cilvēku, bet vairāk nekā 340 000 miruši.
Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, kas arī negatīvi ietekmēja ekonomiku. Situācijai uzlabojoties, dažas valstis ierobežojumus pamazām atceļ.
