Psihoterapeits atzina, ka tādas emocijas kā naids vai dusmas daudziem nekad iepriekš nav bijušas tik izteiktas. Viņš atgādināja, ka šīs emocijas ir adekvātas konkrētajai situācijai.
“Ja mums bērnībā bija mācīts, ka dusmas vai vēlme atriebties ir kaut kas slikts, tad tas paliek uz dzīvi.
Iekšējā balstiņa galvā saka, ka šādi nevajadzētu domāt un justies, bet šīs šobrīd ir pilnīgi normālas emocijas, ko piedzīvot. Cita lieta ir, ko mēs darām ar tām,” norādīja ārsts.
Sarunas vai vakara skrējiens
Pūliņš-Cinis vērtēja, ka pieaugušajiem būtu jāspēj savas emocijas un domas izprast un apzināties, ko ar tām iesākt: “Vai nu kaut kā izreaģēt uz āru fiziskās darbībās, nekaitējot sev vai citiem, vai runāt par tām, kas, manuprāt, ir jaudīgs instruments, bet ne visiem tas ir pa spēkam, ne visi to māk darīt.”
Pārvaldīt savas emocijas var palīdzēt gan fiziskas aktivitātes, piemēram, vakara skrējiens, gan izrunāšanās vai nu ar kādu tuvu cilvēku, kas gatavs klausīties, vai speciālistu.
Šobrīd daudzu Latvijas iedzīvotāju mērķis ir palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem, taču, lai to spētu darīt neizdegot, jāpalīdz arī pašiem sev.
“Mūsu dzīves arī turpinās. Lai mēs spētu būt pēc iespējas produktīvāki, lai varētu palīdzēt, veltīt savu laiku un naudu, mums ir jāfunkcionē savās dzīvēs,” norādīja Pūliņš-Cinis.
Pārlieka emociju kontrole noved pie fiziskām saslimšanām
Bieži vien pieaugušie pārāk daudz kontrolē savas emocijas, tās apspiež un par tām nerunā. Tam seko psihosomatiskās sakarības, piemēram, galvassāpes, vēdera problēmas.
“Ir cilvēki, kuriem parādās niezes, izsitumi. Ir arī tādas autonomās nervu sistēmas reakcijas kā svīšana, piesarkšana, zīlītes paliek lielākas. Cilvēki parasti par tām nesūdzas, bet mēs varam redzēt ķermenī, kā viņš reaģē uz šīm emocijām,” stāstīja psihoterapeits.
Ārsts atzina, ka praksē šobrīd visbiežāk nākas saskarties ar bezmiegu, kas cieši saistīts ar trauksmi. Kādā uzņēmumā, pirms semināra veiktā aptaujā, viņš atklājis, ka trauksmes traucējumi ir trešajai daļai strādājošo.
“Tiklīdz ir trauksme, ja pats ar to nespēj tikt galā, pirmais simptoms ir bezmiegs vai grūtības koncentrēties, grūtības domāt, parādās atmiņas grūtības,” Pūliņš-Cinis stāstīja.
Emocionālo inteliģenci var attīstīt jebkurā vecumā
“Es aicinātu sev nepārmest to, kas notiek ar paša emocijām. Tas ir normāli – izjust šīs emocijas. Aicinātu nekritizēt, bet vairāk pieņemt un atpazīt,” viņš ieteica.
Tāpat psihoterapeits uzsvēra, ka emocionālo inteliģenci, kas ir spēja atpazīt emocijas sevī un citos, prasme nosaukt savas emocijas, par tām runāt un tās izprast, var attīstīt jebkurā vecumā, – neatkarīgi no tā, kas ir mācīts bērnībā.
Viņš atgādināja, ka robeža, kuru nepārkāpt, ir emociju vadīta reāla rīcība, taču visam pirms rīcības, domām, emocijām, fantāzijām, ir jāļauj būt.
