“Mamaprint” ir krūts vēža tests, kas spēj izanalizēt audzēja dabu un agresivitāti – proti, noteikt, vai pēc audzēja izoperēšanas pastāv risks, ka ļaundabīgais veidojums atjaunosies.
Vadoties pēc šīs informācijas, sieviete kopā ar ārstiem var izlemt, vai ir vajadzība sevi pakļaut ķīmijterapijai. Par testa izgudrošanu un ieviešanu dzīvē nīderlandiešu zinātniece Laura Van Vēra nule saņēma Eiropas Izgudrotāju balvu.""Mamaprint" pierādījis, ka spēj labāk prognozēt saslimšanas attīstīšanos, nekā to var ierastie faktori - kā pacientes vecums, audzēja diametrs un audzēja šūnu dalīšanās aktivitāte (..)
Mēs radījām šo testu, analizējot audzēju paraugus, kas gadu gaitā bija uzkrāti no daudzām pacientēm. Zinājām, kurai no viņām vēlāk vēzis atjaunojies un kurai ne. Mēs ielūkojāmies katra audzēja bioloģijā, un mums izdevās atrast sakarības – kuros gadījumos tas ir agresīvs un kuros nav," komentē krūts vēža testa “Mamaprint” izgudrotāja Laura van Vēra.
Tests parādījis, ka 20% pacientu ķīmijterapija patiesībā nav vajadzīga. Terapijas mērķis ir nogalināt vēža šūnas, taču tā reizē ir toksiska visam ķermenim un rada smagus blakusefektus. "Sievietes cieš no matu izkrišanas, nespēka un daudz kā cita. Un tas var sievietei liegt normālu ikdienas dzīvi un iespēju strādāt aptuveni gadu vai pat ilgāk," saka van Vēra.
Austrumu slimnīcas onkoloģijas galvenais speciālists Jānis Eglītis atzīmē, ka ķīmijterapija var atstāt arī paliekošus iespaidus uz sirds un asinsvadu sistēmu. Tāpat negatīvs iespaids var palikt uz nierēm un aknām, caur kurām šīs ķīmiski toksiskās vielas tiek izvadītas.
“Mamaprint” tests var palīdzēt sievietei izvairīties no liekām ciešanām, atzīst arī Latvijas eksperts. "Tā tiešām ir papildu informācija, kas ir ļoti vērtīga – par paša audzēja dabu, par viņa īpatnībām, par prognozi un par viņa iespējamo agresivitāti," norāda Eglītis. "Ņemot to visu vērā, mēs varam vairāk likt šos saskaitāmos vai dalāmos, lai izvērtētu optimālu ārstēšanas plānu konkrētai pacientei konkrētā situācijā (..) Tas, protams, ir progresīvi un uz to iet visa pasaule. Bet jautājums ir, kas par to maksā, cik tas maksā un vai tā valsts to var atļauties?" retoriski vaicā Eglītis.
Tests maksā ap 2000 eiro. Šī iemesla dēļ Latvijā tas nav un pārskatāmā nākotnē arī nebūs valsts apmaksāts. Taču atsevišķas Latvijas pacientes to veikušas par saviem līdzekļiem. Audzēja paraugu paņem tepat Latvijā un tad sūta izpētei uz laboratoriju ārzemēs. Dažām no šīm pacientēm testa rezultāti ķīmijterapiju tiešām aiztaupījuši.