Rīga ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un tai ir arī lielākās problēmas ar gaisa kvalitāti atzina VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. Abās kaimiņvalstu galvaspilsētās gaisa piesārņojums ir mazāks. VARAM cer uz Rīgas domi, ka tā pabeigs gaisa uzlabošanas plānu un pie tā realizācijas tiks strādāts.
Kamēr Rīgai nav apvedceļa loka pilsēta ziemeļu pusē, tikmēr vislielākās problēmas sagādā Kr.Valdemāra iela un Vanšu tilts, atzina Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta Vides pārvaldes Gaisa un ūdens aizsardzības nodaļas galvenais speciālists Jānis Kleperis. Pēc "Arēnas Rīga" uzcelšanas un Skanstes ielas rajona attīstīšanas notiek lielāka iedzīvotāju plūsma pa Vanšu tiltu un Kr.Valdemāra ielu.
Ceturtdien, 7.augustā Rīgā putekļu cieto daļiņu "PM10" daudzums gaisā sasniedza 950 mikrogramus vienā kubikmetrā. Divas dienas vēlāk, sestdien, 9.augustā šo daļiņu daudzums atkal tika novērots pārmērīgi augsts - vairāk nekā 600 mikrogramu kbuikmetrā. Arī pirmdien, 11.augustā šis rādītājs tuvojās 600 mikrogramiem kubikmetrā, pārsniedzot normu vairāk nekā 10 reižu, liecina Rīgas domes informācija.
Putekļu koncentrācijas norma ir 50 mikrogrami kubikmetrā, Rīgā tā tiek pārsniegta gandrīz katru otro dienu, pie kam karstā laikā šis rādītājs novērots ievērojami augstāks nekā parasti.
Brīvības ielas gaisa kvalitātes stacija pēdējos četros gados uzrāda mazāku piesārņojumu, jo atklāts Dienvidu tilts un samazinājusies autotransporta plūsma uz tuvākajiem Rīgas tiltiem, skaidroja Rīgas domes pārstāvis Kleperis. Viņš arī norādīja uz degvielas cenām, kuras ietekmē automašīnas iegādes izvēli par labu benzīna vai dīzeļa dzinējam. Pēdējos gados dīzeļdegvielas cena ir salīdzinoši zemāka, par ko liecina arī pieaugošais dīzeļmotoru automašīnu tirgus. Šīm mašīnām izdalās vairāk kvēpu, kas ir viens no lielākajiem piesārņojuma veidiem.
Putekļu piesārņojums, kas ir satraucis Eiropas Komisiju un VARAM, veidojas arī no elektroautomašīnām. "Rīga ir uzbūvēta uz smilšu kalniem, par ko liecina daudzie vietvārdi pilsētā," Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" pastāstīja Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju vadošais pētnieks Andris Krēsliņš. Pēterburgā, kas ir būvēta purvā, smiltis nerada problēmas.
"Pilsētas siltumapgādē pēdējos 20 gados ir ievērots stingrs zonējums un galvaspilsētas centrā nav iespējams uzbūvēt katlu māju," pastāstīja RTU pārstāvis Krēsliņš un pavēstīja, ka tādejādi kvēpu daudzums samazinājies uz pusi šo 20 gadu laikā. Viņš pieminēja arī procesus, kurus Rīgas dome nevar mainīt, jo nepieder pilsētas pašvaldībai, piemēram daļa dzelzceļa infrastruktūras.
Parīzē privātie transportlīdzekļi izmanto principu, ka pāra datumos drīkst braukt automašīnas ar pāra numuriem, nepāra datumos - ar nepāra numuriem, sacīja Krēsliņš. Viņš pieļāva iespēju, ka šo principu varētu izmantot arī Rīgā.
