Neonikotinoīdi ir insekticīdu grupa, kuru vaino bišu izmiršanā, tāpēc 2013.gadā EK ierobežoja to lietošanu. No tā smagi cieta Latvijas rapšu audzētāji, jo vairs nevar izmantot ar šo insekticīdu apstrādātas jeb kodinātas sēklas, kas atbaida kaitēkļus. Alternatīvas tām nav. Rezultātā Latvijā gandrīz nemaz vairs neaudzē vasaras rapsi.
“Kā vasaras rapsis sāk augt, tikko dīgsts parādās, kukainis jau ir virsū,” stāsta zemnieku saimniecības “Rožkalni” vadītājs Ivars Ādamsons. “Tu varbūt vēl dīgstu neredzi, bet kukainis jau ēd to nost. Lūk, un šī kodne, [rapsim sākot augt, to kukaini “piekāva”. Viņš nevarēja to ēst. Kukainis mira nost.”
Ja sēkla apstrādāta ar neonikotinoīdiem, rapsis augšanas sākumā spēj atbaidīt kaitēkļus. Bez šādas aizsardzības rapsis biežāk jāsmidzina ar citiem insekticīdiem.
Tas gan nav efektīvs risinājums, tamdēļ Ivars Ādamsons atsacījies no vasaras rapša audzēšanas pavisam. “Šogad es nesēju vasaras rapsi, sēju tikai ziemas rapsi, jo tā cīņa būtu bijusi traka. Negribējās to visu piedzīvot,” saka zemnieku saimniecības vadītājs.
Aizvien vairāk lauksaimnieku atsakās audzēt vasaras rapsi. Pērn vēl drīkstēja izmantot neonikotinoīdus, un tad ar vasaras rapsi apsēja 46 tūkstošus hektāru zemes. Rēķina, ka šogad būs divas reizes mazāk. Lauksaimnieki, protams, var audzēt tikai ziemas rapsi, bet tas esot daudz riskantāk - ja būs auksta ziema, ražas būs mazāk. “Ziemas rapsis pie mums ir riska kultūra,” skaidro Ivars Ādamsons. “Viņš izsalst, viņš izsust var. Sēt ziemas rapsi 100% [no visas rapšu platībās] – tas ir liels risks. Tev var viss aiziet bojā un tad viss ir jāpārsēj.”
Bez neonikotinoīdiem rapša ražu daudz vairāk nosaka veiksme. Vēl pāragri spriest, kādi būs zaudējumi, bet, iespējams, tie varētu būt pāris miljoni eiro.
“Zaudējumi… Kā to ņem, kuram kādi zaudējumi. Naudā rēķinot, zaudējumi noteikti ir, bet, ja to rēķina plašāk, droši vien tie zaudējumi nav tik lieli,” situāciju vērtē Latvijas Biškopības biedrības pētniece Ineta Eglīte. Viņa uzskata, ka neonikotinoīdus jāturpina ierobežot, un stāsta, ka to kaitējumu pierādīt ir grūti, bet tas pastāv.
Proti, šis insekticīds bites nenogalina, taču novājina to imūnsistēmu. “Un tad kompānijas, kas ražo pesticīdus, kaut ko pēta tajā virzienā, un tad paziņo, nē, mēs ražojam pilnīgi nekaitīgus, ķīmiskus, indīgus savienojumus bitēm, bet bites iet bojā no slimībām. Tātad biškopji nemāk strādāt,” savu aizkaitinājumu pauž Ineta Eglīte. “Bet tā nav taisnība, jo bites ir novājinātas, un viņas aiziet bojā tāpēc, ka nespēj cīnīties ar slimībām.”
Ir vēl citi pētījumi, kas pierāda, ka neonikotinoīdi ir kaitīgi. Bet ir arī pētījumi, kas pierāda pretējo, un patiesībā insekticīda ietekme uz bitēm aizvien ir diskutabls jautājums. Arī EK atzina, ka nepieciešams vairāk informācijas, tomēr ierobežoja to lietošanu – drošības labad.
Zemkopības ministrija (ZM) nepiekrīt šādai lēmumu pieņemšanai piesardzības dēļ. Tādu pašu viedokli izsaka biedrība “Zemnieku saeima”, jo piesardzībai esot lielas ekonomiskās sekas – stāsta organizācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja: “Mēs nevaram spēlēties ar lēmumiem, kuriem ir lielas ekonomiskās sekas. Mums ir vajadzīgi resursi, ar kuriem Eiropā un Latvijā risināt sociālās problēmas – izglītībā, medicīnā un tā tālāk. Pieņemt lēmumu tikai uz aizdomu pamata – tā nav pareizā pieeja.”
ZM un “Zemnieku saeima” uzskata, ka vispirms pārliecinoši jāpierāda insekticīda kaitīgums un tikai tad jāaizliedz. Tiesa, pierādīt to ir grūti.
Latvijā gan nevar runāt par masveida bišu izmiršanu ne pirms, ne pēc ierobežojuma, taču Biškopības biedrības pētniece Ineta Eglīte norāda, ka varētu būt citādi:
“Dānijā mēs bijām pie zemniekiem un biškopjiem, un viņi stāstīja, ka, ja dārzkopis nolemj iestādīt divus hektārus upeņu, viņš uzreiz meklē biškopi, lai viņam tos divus hektārus apputeksnē. Latvijā divu hektāru upeņu audzētājs droši vien biškopi nemeklē.
Mums vēl dabā pietiek dabīgo apputeksnētāju. Un, ja runā par to, ka mums vēl nav tik traki, mēs lietojam maz ķimikāliju… Nu, jā! Mums vēl nav tik traki. Mums vēl ir apputeksnētāji dzīvi.”
Strīds par neonikotinoīdu kaitīgumu vai nekaitīgumu vēl turpināsies. Iespējams, neviens īsti nezina patiesību. Iespējams, tā ir politiska spēle. Arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde cenšas noskaidrot atbildi – viņi vērtē jaunākos pētījumus par šo insekticīdu. Ja secinājums būs labvēlīgs zemniekiem, tad ierobežojumu varētu atcelt. Tas gan iespējams tikai nākamajā gadā.
