Cilvēka organismā ir zarnu trakta–smadzeņu ass, kur starp zarnu traktu un smadzenēm notiek komunikācija ar bioķīmiskām molekulām. Pētniece norādīja, ka zinātnē arvien vairāk tiek diskutēts par šādu sakarību –
ja mēs dzīvojam neveselīgi, tad zarnu traktā savairojas nelabvēlīgas baktērijas, kas smadzenēm var sūtīt signālus, kas veicina neveselīga dzīvesveida turpināšanu.
“Mēs ar kolēģiem smejamies, ka to bulciņu jau negribējām mēs, bet tie vairāki miljoni [baktēriju] zarnu traktā sūtīja signālu, ka bulciņu vajag,” stāstīja Elbere.
Ēdot neveselīgus produktus ar augstu cukura un tauku saturu, var savairoties nelabvēlīgi organismi, jo tiem vairāk “garšo” vieglie cukuri. Nozīmīga ietekme uz mikrobiomu ir arī fiziskajām aktivitātēm.
“Tās noteikti ir atslēgas elements arī mūsu mikrobioma labsajūtai un vispār mūsu kā cilvēka labsajūtai. Visiem, kas var, ir jākustas, un tas jādara atbilstoši savai fiziskajai sagatavotībai. Ja mūsu mikrobioms ir priecīgs, tas var veicināt mūsu fizisko sniegumu. Ir pētījumi, ka izturības sportistiem mikribioms jau ir tā veidojies, ka tas veicina lielāku izturību, piemēram, spējot noskriet lielākas distances,” skaidroja pētniece.
Būtiska ietekme uz mikrobiomu ir arī emocionālajai labsajūtai. “Pēdējos gados tiek plaši pētīta zarnu trakta–smadzeņu ass.
Pētījumi rāda, ka mikrobiomam varētu būt saistība pat ar tādām saslimšanām kā depresija.
Tiek skatīts, ka arī [cilvēkiem] ar Alcheimera slimību ir atšķirības mikrobiomā. Dažos gadījumos ir grūti saprast, kas bija pirmais – izmainīta smadzeņu bioķīmija ietekmē mikrobiomu vai mikrobioms ietekmē smadzenes. Savienojumi, kurus mikrobioms sūta uz mūsu organismu, tiešām var ietekmēt mūsu labsajūtu un noskaņojumu,” uzsvēra Elbere.
Mikrobioms nobriest apmēram līdz trīs gadu vecumam, kad bērnam tas kļūst līdzīgs kā pieaugušajam. Savukārt aptuveni 64 gadu vecumā sāk samazināties mikrobioma daudzveidība. “Cēloņu seku sakarība nav līdz galam īsti skaidra, bet noteikti veselības problēmas varētu būt saistītas ar to, ka mikrobioms vairs nav tik bagātīgs un savairojas [sliktie] mikroorganismi, kas gaida iespēju – ja redz brīvu vietu, tad naski savairojas un sataisa blēņas. Jo laimīgāks ir mūsu mikrobioms, jo laimīgāki esam paši, “ skaidroja pētniece.
