“Tas ir visdabiskākais ko mēs vispār varam darīt, un pastaigas laikā iesaistās viss ķermenis un tieši ķermeņa diagonāles. Paātrinot tempu un ejot pastaigā pa mežu, kur jāiet pa pauguriem augšā un lejā, mēs ķermeni varam vēl vairāk noslogot. Ja mēs vēzējam rokas, tad mēs iesaistām ķermeņa augšdaļu. Ja mēs soļojam lieliem, platiem soļiem, tad mēs iesaistām ne tikai kājas, bet arī ķermeņa jostas daļu," stāsta Keberga.
"Protams, ja pastaiga notiek svaigā gaisā, tad pievienotā vērtība ir skābeklis, kas ir tik ļoti vajadzīgs ik katrai cilvēka šūnai. Vispār skaitās tā: ja mēs nekustamies, vai darba pozu nemainām biežāk par divām stundām, tad ķermenim jau rodas pārslodze. Tas nozīmē, ka vismaz ik pēc divām stundām mums ir jāizkustas, un mēs varam izvēlēties tādu kustību, kas mums patīk, piemēram, 30 sekundes turam planka pozu (balsts guļus uz apakšdelmiem - red.) vai 20 reizes veicam pietupienus. Šiem vingrinājumiem nav nepieciešams inventārs,” skaidro fizioterapeite.
