Gaidot savu rindu pie sirds ārsta Stradiņa slimnīcā, Valdas kundze šķirsta jaunāko recepšu žurnālu. Kopš viņai sirds asinsvadā iešūts stents, arī viņa pievērš uzmanību tam, ko ēd. Bet saldumus joprojām ļoti kāro. „Vafeles man garšo. Vai kā garšo! Īpaši tās – ar to profesoriņu virsū... Bet nezin jau, vai var ēst vai nevar,” saka pensionāre Valdas kundze.
Kardioloģe Iveta Mintāle ir viena no ārstiem, kuri iestājās par to, lai slikto tauku saturs Latvijā nopērkamajā pārtikā būtu nulle. Izdevies panākt kompromisu – 2% uz 100 gramiem.
„Skaidru informāciju jau tagad iegūt nav iespējams! Raksta tik dažādi – eļļa, augu tauki, hidrogenētie tauki, un tā ir ražotāja izvēle, ko rakstīt. Transtaukstābes jau vispār neviens nepiemin!” saka Mintāle.
To, cik produktos, kas ražoti Latvijā un ko ikdienā lietojam, ir transtauksskābju, noskaidroja pētījumu centrā “Bior” Zemkopības ministrijas pasūtītās analīzēs. Pētīja 102 pārtikas produktus, no kuriem 98 bija ražoti Latvijā.
Lielākais pārsteigums – ka margarīnā transtaukskābju bija salīdzinoši maz. Nepatīkamākais pārsteigums – kāda biezpiena sieriņa glazūra, kurā transtaukskābes bija 5,6 %. Taču absolūts negatīvā saraksta līderis bija siera un krējuma izstrādājumi. Tur slikto tauku koncentrācija bija visaugstākā, līdz pat 12% krējuma izstrādājumos un sasniedza 9% sviesta izstrādājumos. Krietni iepalika pat cepumi, tortes, bulciņas un saldējums.
„Biezpiena sieriņā ir ap 300 kalorijām, jūs saprotiet? Tā ir liela jēra gaļas karbonāde! Kam bērnam pēc pusdienām vēl sieriņš? Sieriņš ir našķis! Un viņi ir tik izplatīti, daudziem bērniem dod. Tāpat kā kausētais siers! Nav populārāka produkta Latvijā. Bet tas, kas tur iekšā, tas jau nevienu neinteresē!” kritiska ir kardioloģe.
Uzņēmumā “Rīgas piensaimnieks” pa ražošanas lenti slīd absolūtais topa produkts – sieriņš “Kārums”. Tas aizņem vislielāko daļu no Latvijā ražoto sieriņu tirgus daļas. Ražotāji saka – slikto tauku tajā nav, arī glazūru vāra paši – no kakao pulvera, sviesta un cukura. To, kāpēc piena produktiem, kuros jau tā ir piena tauki, vēl tiek pievienotas transtaukskābes, te skaidro ar to īpašībām.
„Deva stingrību, derīguma termiņu, plašāku iespēju dažādot produktu, bet ne jau transtaukskābju dēļ to izvēlējās. Cenas dēļ,” skaidro uzņēmuma jauno produktu attīstības tehnoloģe Inese Ladusāne. Viņa saka, ka transtaukskābju vienīgā alternatīva ir piena tauki.
“Piensaimnieka” produkcijā augu tauki sastopami divos siera izstrādājumos, bet jau tagad tie nepārsniedzot šos 2%. Te lēš, ka valdības solītais trīs gadu pārejas periods ražotājiem ir ļoti garš. Receptes un piegādātus var nomainīt straujāk.
No 1. janvāra pieļaujamais transtaukskābju saturs pārtikā būs 2 grami uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma. Tieši šāds pieļaujamais procents ir arī Dānijā, Austrijā, Šveicē un Islandē. „Dānijā pārtikas produktu cenas nepieauga, nē, toties iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem, kas pirka šos izstrādājumus, varēja iegādāties kvalitatīvāku produktu. Tas nav mazsvarīgi. Tas ir liels ieguvums,” saka Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta speciāliste Sanita Kukliča.
Latvija balstās uz Dānijas pieredzi. Tur 2003. gadā no sirds un asinsvadu slimībām mira 234 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju. Ieviešot smēķēšanas aizliegumu, iesakot veselīgu dzīvesveidu un ierobežojot transtaukskābes pārtikā, mirušo skaitu izdevies samazināt gandrīz uz pusi. Latvijā mirstība joprojām ir dramatiska - 2012 gadā šis skaits bija septiņas reizes lielāks nekā Dānijā – mira 801 no 100 000. „Galvenais riska faktors ir tieši uzturs,” pauž Kukliča.
Ārste Mintāle savus pacientus vienmēr aicina pievērst uzmanību tam, ko viņi ēd. „Es saviem pacientiem saku – ēdiet naturālus, dabiskus produktus. Gatavojiet no nulles. Tas nenozīmē uzvārīt cīsiņu. Tas nozīmē – jēlu gaļu, jēlu zivi,” uzsver Mintāle un turpina: „Ķermenis ir tik smalks organisms! Mums ir vislabākie mobilie telefoni un mēs zinām, cik svarīgi liet mašīnā labu degvielu. Tad kāpēc mēs nedomājam par to, ko liekam sevī? Pie tam, tas var pamatīgi attālināt saslimšanu pat ar slimībām, kas ieprogrammētas ģenētiski.”
