"Par to mani brīdināja, ka būs ļoti smagi un ļoti grūti, un atveseļošanās grūta. Nu, es paļāvos uz viņu, riskēju, operācija izdevās ļoti labi!" tik vienkārši šodien saka Ilgas kundze, kurai pirmajai Latvijā veikta ļoti ilga, smaga un sarežģīta operācija. Bet sākotnēji vienkārši dūra sānā.
"To slimību es sajutu oktobrī. Man iedūra sānā šeit. Aizgāju pie ģimenes daktera, aizsūtīja uz rentgeniem, man uzreiz uztaisīja zaļo koridoru un te es esmu. (..) Es jau neesmu no tām slimīgajām," stāstīja paciente.
Veicot izmeklējumus, atklājās ļaundabīgs veidojums – 3. stadijā žultspūšļa adenokarcinoma, kas bija ieaugusi arī divpadsmitpirkstu zarnā un labajā aknu daivā. Tāpat audzējs bija izplatījies aizkuņģa dziedzerī un abās virsnierēs.
Šādām sarežģītām operācijām ir ļoti liels komplikāciju risks – vismaz 78% pacientu, kā apraksta amerikāņu un japāņu pētnieki. Tas attur gan ķirurgus, gan pacientus. Tāpat ir augsta letalitāte.
"Mirstības rādītāji arī gana augsti, 20–30%. Protams, ka mēs apzinājāmies riskus, bet vienīgais, kas varēja palīdzēt – operācija. Staru terapija nebūtu indicēta, ķīmijterapija nav iedarbīga. (..) Situāciju sarežģīja tas, ka tas bija ieaudzis arī aizkuņģa dziedzera galviņā un divpadsmitpirkstu zarnā, mēs sapratām, ko tas nozīmē, operācijas apjoms bija neaprakstāmi liels. Un tas dod grandiozus riskus," stāstīja LOC Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš.
Tuvākā vieta, kur veic šādas operācijas, ir Itālija. "Itālijā, Veronā, ir aknu ķirurģijas centrs, kur veic šāda veida operācijas. Es no viņiem padzirdēju un iedomājos, ka mēs to arī varētu izdarīt"
73 gadus vecā paciente sacīja: "Citi krīt izmisumā, es biju vienaldzīga. Nezinu, man laikam nebija izvēles. Vai nu dzīvo un mokies, vai ej uz risku. Ja Sīviņš ir tik pārliecināts, ka varēs veikt, ko tad citu darīt, ja neuzticēties?
Operācija ilga gandrīz deviņas stundas. To laikā izdevās ne vien izņemt audzēju, bet arī rekonstruēt žultsvadu.
Pēc mēneša, kas pavadīts slimnīcā, Ilgas kundze šonedēļ pošas mājup, bet viņas ārsts – uz nākamo operāciju.
