Nozares atbildīgās iestādes vadītājs Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pastāstīja, kādi varētu būt iespējamie risinājumi, lai notekūdeņu sistēmas nesagādātu pārsteigumus stiprāka lietus gadījumā.
Valsts nozīmes notekas un būves, dambji, polderi un sūkņu stacijas, kā arī meliorācijas darbi ir Zemkopības ministrijas (ZM) atbildības joma. Ar tiem nodarbojas VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", tostarp 3000 kilometru garo meliorācijas grāvju un upju tīklu.
Arī Ogrē pārplūdusī Urgas upīte iekļauta ZM reģistrā un atrodas VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" apsekošanā.
Urga tika apsekota mēnesi atpakaļ un tika secināts, ka jāveic renovācija," pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba.
"Renovācija tikusi plānota 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) projektu ietvaros," norādīja Dilba, piebilstot, ka līdzekļi no valsts budžeta nav bijuši atvēlēti un plānots izmantot ES finansējumu, lai veiktu rekonstrukcijas.
Pēdējā apsekošanas reizē tika arī konstatēts, ka vairākās vietās nav iespējams piebraukt ar tehniku plašās apbūves dēļ.
Līdzīga situācija var veidoties arī citviet Latvijā, piemēram, Olainē, Pierīgā un Koknesē, kur šīs apdzīvotās vietas lietavu laikā var apdraudēt Misa, Mārupīte un Pērse.
Tomēr vietējie iedzīvotāji neatceras redzējuši tik lielas ūdens masas, pēc sarunām ar ogrēniešiem pavēstīja Dilba. Viņš Latvijas Radio minēja arī to, ka sūkņu stacijas jau trešo diennakti pārsūknē Daugavā ūdeni, kas līdzvērtīgs mēneša lietus normai.
Iepriekš ziņots, ka pēc lietavām pārplūdusi aptuveni 6,2 kilometrus garā Urgas upe, applūdinot plašas teritorijas Pārogrē un piespiežot vismaz 10 iedzīvotājus pamest mājokļus. Upīte bija spiesta uzņemt arī ūdeni no augštecē esošās Ķīlupes, kura ir vairāk nekā 15 kilometrus gara un pārplūdusi pēc svētdienas un otrdienas lietavām. Tiek pieminēta arī Ķīļupes baseina ietilpstošais lidlauks, kurš varētu ietekmēt situāciju plūdu laikā.
