Koronavīrusa izmērs atbilst aptuveni gripas izmēra vīrusam – aptuveni 0,1 mikrons vai aptuveni 900 reižu mazāks nekā ziedputeksnis jeb vien desmittūkstošā daļa no milimetra.
ĪSUMĀ:
- Ķirurģiskās maskas nepasargā no vīrusa, bet palīdz to neizplatīt.
- No vīrusa var pasargāt noteikta filtrācijas līmeņa respiratori.
- Latvijā daudzi ražotāji tagad piedāvā dažādas maskas, bet tās nereti ir tikai aksesuāri.
- Tomēr maskas nepieciešamas, lai mazinātu vīrusu cirkulāciju un neinficētu citus.
- Kā pareizi lietot sejas maskas?
- Āzijā sejas maskas jau sen ir ikdiena.
Ķirurģiskās maskas
Paši ražotāji norāda, ka šādas maskas “nodrošina valkātājam aizsardzību pret lieliem pilieniņiem, ķermeņa šķidrumu vai cita veida pilieniem, šļakatām vai aerosoliem, kā arī citiem bīstamiem šķidrumiem, aizsargā pacientu no valkātāja elpceļu izdalījumiem”, bet “nenodrošina uzticamu aizsardzības līmeni no mazāko gaisā esošo daļiņu ieelpošanas un netiek uzskatīta par elpceļu aizsardzību”.
Pēc Eiropas standarta šai maskai jāaizsargā cilvēks no visa, kas ir lielāks par trim mikroniem, bet koronavīruss ir tikai 0,1 mikrona izmērā jeb 30 reižu mazāks par šo standartu.
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš raidījumam pauda izbrīnu, kā var izplatīties pilnīgi nepamatots mīts, ka nepieciešamas maskas, kas pasargā no Covid-19, un cilvēki gatavi tās pirkt par krietni augstāku cenu.
Šādas sejas maskas var pasargāt pret lielākām baktērijām, pret sīkiem asins pilieniem, pret lielāka izmēra putekļiem un putekšņiem, bet ne no sīkiem vīrusiem.
Taču maskas var pasargāt citus un sabiedrību kopumā. Proti, ja cilvēks šķauda, tad maska rada fizisku barjeru, kas neļauj siekalu pilienus aizšķaudīt, piemēram, divu metru attālumā.
Respiratori
Respiratori dalās trīs grupās - Eiropas standarts P1, P2, P3 vai dažkārt arī FFP1, FFP2, FFP3 un ASV standarti N90, N95, vēl N99, arī N100.
P1 jeb FFP1 standarta respirators neizlaiž cauri 80% no visām daļiņām, kas ir mazākas par 0,3 mikroniem, P2 jeb FFP2 - 94%, savukārt P3 jeb FFP3 gadījumā – 99,5%.
Lai gan koronavīruss aizvien ir tikai 0,1 mikrons, speciālisti norāda, ka gluži nav jau tā, ka daļiņas kustas taisnvirzienā cauri filtram, tās grupējas, tās rotē, un filtrs tās tomēr noķerot.
Respiratorus kā derīgu pašaizsardzības līdzekli pret koronavīrusu iesaka arī Pasaules Veselības organizācija, norādot gan, ka vēlamais filtrācijas līmenis ir vismaz otrais.
Lai pasargātu sevi, nepieciešams vismaz P2 jeb FFP2 vai arī P3 jeb FFP3 respirators, savukārt pēc ASV standarta ne zemāks par N95.
Respiratoru veidi mēdz būt dažādi – ir lielas sejas maskas ar maināmiem filtriem, ir arī tikai vienreiz lietojamie, ko bieži izmanto arī celtniecībā, bet svarīgie ir šie filtrācijas standartu cipari, kam ir jāpievērš uzmanība. Ja tādu nav, tad filtrācijas līmenis nav nosakāms.
Maskas piedāvā kā modes lietu
Interneta sludinājumos un vairāku uzņēmumu piedāvājumos ir dažādas sejas maskas par dažādām cenām, taču lielākoties par to aizsardzības līmeni nav zināms, un daži ražotāji paši atzīst, ka tas ir tikai aksesuārs.
Dažādos sludinājumos dažādās platformās ražotāji reklamē sejas maskas, gan solot aizsardzību, neprecizējot, pret ko tieši, gan arī atgādinot, ka sejas maskā nepasargā no vīrusiem, bet pasargā apkārtējos, ja cilvēks šķauda vai klepo.
Masku biznesam pievērsusies arī bijušās ekonomikas ministra, tagad iekšlietu ministra padomnieces Beātas Jonītes mamma Viktorija Joniene, kas radījusi zīmolu “Nolo”. Taču “Nolo” atzīst, ka šīs maskas nav tādas, ko var nopirkt aptiekā, tās ir kā aksesuārs, un tas nav sertificēts.
Kāpēc tomēr maksas ir nepieciešamas?
Tomēr sejas maskas ir nepieciešamas. Bet ne ar nodomu aizsargāt sevi, jo pašaizsardzības nolūkā pēc Eiropas standartiem der tikai respiratori ar konkrētu filtrācijas līmeni. Cerēt, ka pārējās maskas, tostarp arī ķirurģiskās, dos tikpat labu efektu, ir vienkārši naivi.
Galvenajam sejas masku nēsāšanas mērķim ir jābūt sabiedrības kopējās higiēnas vārdā.
Sejas maskas – gan blīvākas, gan šķidrākas - var labi kalpot kā fizisks šķērslis, lai šķidruma pilienus, kuros varētu būt arī vīrusi, klepojot un šķaudot mēs neizplatītu pārāk tālu no sevis. Lai tie labāk paliek paša maskā nekā uz apkārtējām virsmām, kam pieskarsies citi.
Honkongas universitātes epidemioloģijas profesors Benjamins Kovlings pauda viedokli, ka sejas maskas nav burvju lode pret koronavīrusu, bet, ja visi nēsā sejas maskas, tad, iespējams, tas kopā ar visiem citiem pasākumiem – roku mazgāšanu un sociālo distancēšanos – var samazināt vīrusa pārnesi.
“Ir visai labi pierādījumi, ja cilvēki ir slimi un valkā masku, viņi var pasargāt cilvēkus ap sevi,” pauda Benjamins Kovlings.
Kā pareizi lietot maskas?
Bet, ja jau nēsāt maskas, tad ļoti būtiski ievērot:
- Pēc sejas maskas uzlikšanas tai pieskarties vairs nedrīkst!
- Paregulēt un noņemt to drīkst, tikai izmantojot tās aukliņas!
- Savukārt pēc maskas noņemšanas tā ir jāizmet slēgtā miskastē un rokas rūpīgi jānomazgā vai jādezinficē.
Un noteikti nedrīkst darīt tā, ka, pirms ieiešanas veikalā vai braucot sabiedriskajā transportā, sejas maska tiek uzlikta, pēc tam noņemta un ieņurcīta kabatā, un tad nākamā veikalā vai autobusā atkal izņemta un uzlikta.
Ja izmanto vairākkārt lietojamu masku, tad noteikti svarīgi, lai tā deguna un mutes daļu nosedz pēc iespējas precīzāk, savukārt mazgāt to vajag vismaz 60 grādu temperatūrā.
Sejas maskas nēsāšana nekādā veidā cilvēkus neatbrīvo no roku mazgāšanas un distances ievērošanas!
Āzijā sejas maskas - neatņemama dzīves sastāvdaļa
Par sejas masku pašu, pašu sākumu ļoti precīzu ziņu nav, bet populārzinātniskajā literatūrā par sejas maskas izcelsmes vietu tiek uzskatīta Ķīna, un to autors ir Malaizijas izcelsmes ārsts Vū Lien Teh, kas 1910. gadā Mandžūrijas pneimoniskā mēra laikā secināja – vīruss tiek pārnēsāts ar pilieniem gaisā, un aicināja nēsāt marles maskas.
Tagad Āzijā sejas maskas jau ir kļuvušas par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.
Japāniete Saiko no Tokijas stāstīja, ka ikdienā masku lieto, ja ir jābrauc ar vilcienu – “esmu ļoti jutīga, ja jābrauc ar vilcienu, jo tur ir daudz cilvēku, tas ir ļoti riskanti, tāpēc visi, visi - gandrīz visi cilvēki - ir ar maskām”.
Maskas Tokijā lietoja arī pirms koronavīrusa - īpaši ziemā, kad ir gripas sezona, tas ir populāri; sievietes slēpjas aiz maskas, ja nav uzkrāsojušās, stāstīja Saiko.
Studente Tiņjuna no Taivānas stāstīja, ka “parasti, kad esam slimi, liekam maskas, lai nenodotu slimību citiem cilvēkiem, [..] runājot par meitenēm - kad ir slinkums likt kosmētiku, arī liks masku”.
Reisija no Honkongas savukārt sacīja, ka “2003. gadā pie mums plosījās SARS. Pēc SARS mēs tiešām - tiešām visi - tikām brīdināti, ka jānēsā maskas, kad ir slimi”.
“Nēsāju masku metro. Ja būtu slima vai zinātu, ka tajā dienā gaisa piesārņojums ir 200, arī liktu masku. Arī valdība to rekomendē dienās, kad gaisa piesārņojuma rādītāji ir diezgan augsti,” stāstīja Reisija.
Sonhongs no Seulas skaidroja, ka “daudzi cilvēki nēsāja maskas sliktā gaisa dēļ, kas nāk no Ķīnas, no ķīniešu fabrikām, pie mums gaisa cirkulācija nav tik laba, īpaši šajās dienās Seulā – pavasarī”.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Ķīnā Agnese Stūrmane īpaši akcentēja netīrā gaisa faktoru.
“Tāpat kā Latvijā mēs skatāmies laika prognozi, tā Ķīnā mēs bieži no rītiem skatāmies AQI - speciāla aplikācija, kur ir ne tikai šīs dienas gaisa kvalitāte, bet arī tiek paredzēts uz nākamajām dienām uz priekšu. Tas nozīmē, mēs arī plānojam, teiksim, vai mēs vēlamies brančot kaut kur ārpusē vai kādā iekštelpā - restorānā. [..] Piemēram, ja Latvijā mums ikdienā būtu tas AQI jeb gaisa kvalitātes indekss ap 50, tad Ķīnā vidēji mums tas būtu ap 100. 100 ir pavisam normāla diena. 150 ir sliktāka diena, 250 ir vēl sliktāka diena,” stāstīja Stūrmane.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi. Brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri. Noteikti arī jauni pulcēšanās ierobežojumi, ārpus mājām vienkopus varēs atrasties ne vairāk kā divas personas, ģimene, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.
25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Pēc epidemiologu teiktā, Latvija nonākusi epidēmijas otrajā fāzē, tāpēc jābūt īpaši uzmanīgiem.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā. Valdības darbs turpinās attālināti.
Marta beigās valdība lēma piešķirt 8 miljonus eiro piemaksām mediķiem Covid-19 krīzes laikā. Piemaksas mediķiem būs dažādas, un maksimālais apmērs sasniegs 50% no algas.
