Garās ziemas dēļ Lielā talka šogad pārcelta uz pašām aprīļa beigām, un visā Latvijā pieteikts rekordliels talkošanas vietu skaits - pusotrs tūkstotis. Līdz šim talcinieku skaits ik gadu pieaudzis, un rīkotāji cer, ka tā būs arī šogad.
Diemžēl laikapstākļi, pēc pašreizējām prognozēm, talciniekus šogad nelutinās - daudzviet gaidāms lietus un laiks būs auksts, dienas vidū sasniedzot tikai +4..+9 grādus.
Viena no Rīgas tradicionālajām talcinieku darba vietām ir Lucavsala. Nevīžīgi makšķernieki un citi atpūtnieki piemēslo Daugavu ar alus pudelēm, cigarešu paciņām, sviestmaižu iepakojumiem un daudz ko citu. Pērn Lielās talkas laikā te īsā laikā savācām desmit maisus ar atkritumiem.
Lielās talkas koordinators Kristaps Greckis atzīst, ka Lucavsala ir viena no tām Rīgas vietām, kur ik pavasari nākas sastapties ar atkal jauniem atkritumu kalniem. Tomēr pamazām atkritumu kļūstot mazāk un cilvēki ik gadu ir arvien aktīvāki talkotāji. Pērn Lielajā talkā piedalījās vairāk nekā 200 000 cilvēku, kopumā savācot teju 3200 tonnas atkritumu. Šogad visā Latvijā būs apmēram 1500 talkošanas vietu, kas ir vairāk nekā jebkad agrāk.
„Ļoti daudz cilvēku talkos pie peldvietām, ezeriem, kur cilvēki vasaras sezonā bieži brauc atpūsties. Viņiem šīs vietas jau ir zināmas, kur paši gribēs, lai vasarā būtu tīrs un sakopts,” saka Greckis.
Talkas rīkotāji atgādina - dodoties talkot, jāģērbjas ērti un noteikti jāvelk cimdi, jo tos šogad talkošanas vietās nedalīs. Tā kā sarucis sponsoru skaits, uz vietas šoreiz dos tikai dzeltenos un sarkanos talkas atkritumu maisus. Jāatceras, ka pašvaldības izvedīs tikai šos maisus, tāpēc uz talkas rēķina izvest pašu dārziņa atkritumus nevarēs. Ja māc šaubas, vai uz talku ņemt līdzi kādus darbarīkus, var lūgt padomu reģistrēto talkošanas vietu atbildīgajiem. Dažviet zāģi un grābekļi būs nodrošināti, citur vajadzēs nest pašiem.
„Ja palēnām, katru gadu mēs to darām, tas kļūst par ieradumu. Un to jau daudzi uztver kā pašsaprotamu, ka pavasarī būs Lielā talka - organizējamies, ne tikai savācam atkritumus, bet uzlabojam apkārtējo vidi, salabojam kādu soliņu. Daudzi stādīs kokus, liks putnu būrīšus,” tradīciju vērtē Greckis.
No Igaunijas aizgūtā Lielās talkas ideja Latvijā iedzīvojusies ārkārtīgi veiksmīgi un ir kas tāds, kas bijis ļoti vajadzīgs visai sabiedrībai, uzskata rakstniece un tulkotāja Anna Žīgure, kura pirms pieciem gadiem ierosināja Lielo talku rīkot arī Latvijā. „Tā ir pāri partiju līnijām, pāri tautu un tautību robežām, ja tādas mūsu sabiedrībā ir. (..) Esam sapratuši, ka talkas un attieksme pret dabu un pret mums pašiem nenozīmē tādu šauri ierobežotu ego, bet tā ir visas sabiedrības un visas valsts kopīga lieta,” saka Žīgure.
Žīgure vērtē, ka Latvijas meži un lauki pēdējos gados ir kļuvuši tīrāki, tomēr vēl priekšā daudz darba, lai mainītu cilvēku attieksmi pret savu apkārtni un līdz Latvijas simtgadei sasniegtu talkas mērķi - Latviju kā tīrāko valsti pasaulē. Tas izdosies, ja talkosim ne tikai vienreiz gadā, bet neaizmirsīsim par to arī ikdienā, saka Lielās talkas idejas autore.
