Varbūt latviešiem raksturīgi, ka tā tapšanu vispirms raksturoja ilgi strīdi un domstarpības – sociāldemokrātu politiķi 1920. gados bija pret naudas tērēšanu pieminekļiem, grūti gāja arī ar vietas izvēli – sākotnēji to bija iecerēts celt Daugavmalā. Taču 20. gadu beigās ideja par Brīvības pieminekli krita auglīgā augsnē un tika izsludināts konkurss, kurā uzvarēja tēlnieka Kārļa Zāles mets "Mirdzi kā zvaigzne" un pieminekli tika nolemts celt Pētera I pieminekļa vietā. Pasaules ekonomiskās krīzes laikā līdzekļus pieminekļa celtniecībai, aptuveni 1,2 miljonus latu, saziedoja tauta.
1931. gada 18. novembrī tika likts pieminekļa pamatakmens, tā pamatā guldot kapsulu ar tās dienas laikrakstiem, Latvijas valsts apbalvojumiem – Lāčplēša Kara ordeni un Triju Zvaigžņu ordeni;, kā arī ar Latvijas monētām.
