Zīmīte rakstīta uz lapas, skaidrā rokrakstā ar tumšas krāsas parasto zīmuli.
Vēstule:
"Lidij! Dodos ar vilcienu Daugavpils virzienā viens pats. Buciņu [tēva iesauka?] iedalīja citā vagonu sastāvā. Pašsajūta diezgan laba. Ar pārtiku un drēbēm esmu nodrošināts uz ilgāku laiku. Pamēģiniet pārdot atpakaļ neizgatavoto … drēbi un varbūt tev glabāšanā nodotās lietas. Galvenais rūpējies par Ivariņu. Pasveicini manus radus un mēģini pateikt tantei Oļai, lai apkopj manas mātes kapu. Mēģināšu tev vēlāk rakstīt un tavu turpmāko adresi mēģināšu uzzināt caur tanti. Tāpēc savu varbūtējo nākamo adresi dari viņai zināmu, tāpat kā es savējo.
15. jūnijs 1941. gads. Romans.
Atradējam lūdzu ievietot šo zīmīti aploksnē un nodot pastā ar adresi pilsonei L. Jansbergai Vāgnera ielā 2, dzīvoklis 6, Rīgā."
No vagona izmestās zīmītes
Lai salauztu jebkādu pretošanos padomju okupācijai, 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas nelikumīgi izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku. Naktī no 13. uz 14. jūniju vīriešus, sievietes un bērnus dzina vilcienu vagonos, lai izvestu uz ieslodzījuma vai nometinājuma vietām.
Tuvojoties Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, Latvijas Radio stāsta par septiņiem aizvestajiem, kuri no vagoniem izmeta atvadu zīmītes. Nelielus, saburzītus un steigā aprakstītus papīra gabalus deportētie, visticamāk, no vilciena meta ārā kādu gabalu no izsūtīšanas stacijas, bet vēl pilsētas teritorijā vai apdzīvotā vietā. Dažas tolaik palikušo atrastās zīmītes tagad glabājas Latvijas Okupācijas muzejā.
Ja zināt ko vairāk par zīmīšu autoriem, to saņēmējiem vai Jūsu rīcībā ir atšķirīgi fakti, lūdzu, sazinieties ar Latvijas Radio Ziņu dienestu [email protected]
1941. gada 14. jūnijā Vili Romanu Sniķeri nelikumīgi deportēja kopā ar tēvu, taču viņus nošķīra – tēvu ieslodzīja Soļikamskas rajonā, bet dēlu nometinājumā Krasnojarskas novadā. 1944. gadā 21. jūlijā Romāns miris Ustj-Jeņisejskas rajona Karaula ciemā.
Romanu Sniķeri reabilitēja 1992. gadā.
