Kā liecināja Satversmes sapulces nosaukums, viens no galvenajiem ievēlēto 150 deputātu uzdevumiem bija izstrādāt konstitūciju jeb Satversmi.
Neparasti ir tas, ka Latvijas Satversme tiešām tika izveidota faktiski no "nulles", tā ir viena no vecākajām konstitūcijām, kas vēl joprojām ir spēkā, turklāt principos teju neskartā veidā.
Mūsu Satversme ir arī demokrātiska, ar nepārprotamu ticību tautas balsij un atziņai, ka galvenā ir mūsu pašu atbildība un māka ievēlēt Saeimu, kura ir augstākās varas nesēja. Valsts dibinātāju izvēle par labu tautas izvēlei vēlēšanās un parlamenta diskusiju spēkam bija sakņota ticībā demokrātijai un cīņā par demokrātiskām reformām, kas vienoja latviešu sabiedrību pirms savas valsts izveides – Krievijas Impērijas sastāvā, kur nebija ne konstitūcijas, ne demokrātisku vēlēšanu un pārvaldes sistēmas.
Satversmes pirmo daļu pieņēma 1922. gada februārī. Bez konstitūcijas pieņemšanas Satversmes sapulce pieņēma arī daudzus citus likumus, kas lika pamatu visām jaunās valsts dzīves jomām.
Materiāls pirmo reizi publicēts LSM.lv 2018. gada 20. oktobrī.