Franks bija franču nacionālā valūta vairāk nekā divus gadsimtus. Franču franka laikmets beidzās 2002. gada 1. janvārī, sākās – Republikas 3. gada 28. termidorā jeb, atbilstoši Gregora kalendāram, 1795. gada 15. augustā.
Līdz šim datumam Francijas norēķinu sistēmas pamatvienība bija livrs – to vēl tūkstoš gadus agrāk ieviesa karalis Kārlis Lielais. Viduslaiku Francijā tika kalti dažādi livri – karalim tieši pakļautajām provincēm bija Parīzes livrs, bet praktiski neatkarīgajiem Anžū grāfiem – Tūras livrs, kas bija par vienu piektdaļu mazvērtīgāks. Ar laiku livrs kļuva par nosacītu aprēķina vienību, jo karaļi ieviesa citas monētas.
13. gadsimtā parādījās zelta ekijs. Tā nosaukums cēlies no latīņu vārda scutum – ‘vairogs’, jo uz monētām kala ģerboni vairoga formā. 14. gadsimtā karalis Jānis II laida apgrozībā sudraba monētu, uz kuras rakstīts latīniski Johannes Dei Gratia Francorum Rex – "Jānis, Franku karalis no Dieva žēlastības".
Vārda Francorum dēļ jauno naudu sarunvalodā sāk dēvēt par frankiem – te nu šis nosaukums parādījās pirmo reizi, lai gan tolaik tas nebija oficiāls naudas apzīmējums.
17. gadsimtā frankus atkal aizmirsa, jo karalis Luijs XIII sāk kalt jaunas zelta monētas ar savu portretu. Tās sāk dēvēt par "zelta Luijiem" – Louis d’or jeb luidoriem. Turklāt, kā jau tas viduslaiku Eiropā bija pieņemts, Francijā brīvi apgrozījās arī citur kaltā nauda: spāņu dubloni, pistoli un reāli, itāļu florīni, dukāti un cehīni, vācu dālderi un holandiešu guldeņi.
Franks – revolucionārās Franču Republikas jaunā nauda – bija kā pretmets šim agrākajam samežģītajam finansu ornamentam.
Tika atmesta trīspakāpju naudas vienību sistēma, kur viens livrs sastāvēja no 20 sū, bet katrs sū – no 12 denjē. Vecā sistēma bija ērtāka ikdienā, jo vairums summu dalījās ar trīs un četri. Jaunā – decimālā – sistēma parocīga operācijām ar lielākām summām.
Pirms Francijas savu naudu bija decimalizējis tikai Pēteris I Krievijā un Amerikas Savienoto Valstu valdība, ieviešot dolāru, bet pēc tam tā kļuva par vispārēju praksi.
Pateicoties Francijas teritoriālajai ekspansijai Napoleona Bonaparta vadībā, franki nākamajā desmitgadē ieviesās arī vairākās Francijas kaimiņzemēs, un dažās – Beļģijā, Luksemburgā un Šveicē – saglabājās arī pēc franču aiziešanas. Viens no šiem – Šveices franks – ir pārdzīvojis savu vecāko brāli Francijas franku. Francija tagad pārgājusi uz eiro, bet Šveice, šķiet, vēl ilgi paliks uzticīga savai valūtai.
Materiāls pirmo reizi publicēts LSM.lv 2023. gada 15. augustā.
