Lai apskatītu un izlasītu senos pierakstus, jādodas uz Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeju Kronvalda bulvārī Rīgā. Šeit var lasīt savulaik dažādos Latvijas novados aizpildītās anketas. "Cilvēkmērītāju" ekspedīcijas, kā tās toreiz sauca, lauku sētās iebrauca pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Padomju gados izdevās šīs anketas nosargāt no iznīcināšanas. Tagad šī plašā kolekcija digitalizēta.
Katrā anketā lasāms cilvēka vārds un uzvārds, dzimšanas datums, ticība, māju nosaukums un tad seko ziņas par izskatu – acu krāsu, matu krāsu, radu rakstiem, slimībām un nāves cēloņiem.
Vēl unikālāk ir tas, ka gandrīz katrai anketai klāt ir arī fotogrāfija. Un tas nozīmē, ka kādam ir iespēja ielūkoties acīs savai vecvecmāmiņai, kura nekad nav satikta.
"Ja kāds vēlas iedziļināties savā dzimtas vēsturē, ja ir zināms, ka tajos gados ir bijuši pētnieki no Rīgas, ļoti iespējams, ka mums ir diezgan daudz informācijas par šo!
Jo ekspedīcijas organizēja ar studentu palīdzību. Un zini, kā ar studentiem? Ja viņiem paliek garlaicīgi, viņi nobildē vēl kaķi. Lauku māju. Tur veidojas stāsts," skaidroja Anatomijas muzeja Izglītības projektu vadītājs Kaspars Zaltāns. "Mums ir Kurzemes piekraste. Pētījums par kuršu ķoniņiem. Mums ir latviešu antropoloģes Jērumas-Krastiņas pētījums par sieviešu antropoloģiju, uzmērītas Rīgas ģimnāzistes. Uzmērīti jauniesaucamie."
Šonedēļ parakstīts sadarbības memorands par piebaldzēnu antropoloģisko izpēti. Rīgas Stradiņa universitāte plāno atkārtot pirms 87 gadiem veikto pētījumu, kad nomērīti 3000 Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas iedzīvotāji.
Jau atrastas divas māsas, kuras kā zīdainīši uzmērītas tolaik, pirms 87 gadiem. Ir cerība, ka abas neatteiks dalību jaunajā pētījumā, kurā plāno mērīt un analizēt 500 piebaldzēnu.
Ar jaunajām tehnoloģijām pētāmos skenēs. Tas dažu sekunžu laikā dos priekšstatu par ķermeņa izmēriem. Bet asinsanalīzēs pētīs ģenētiku, meklējot cilvēku izcelsmi un veselības riskus, pastāstīja RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta profesors Jānis Vētra: "Ģenētika ir svarīga lieta, bet tur nebūs īpašas inovācijas. Bet tieši tajā antropoloģiskā daļā ir ļoti daudz nezināmā. It sevišķi lauku apstākļos. Tā būs ļoti vērtīga pieredze."
Patlaban tiek apzināti studenti, kuri gatavi atkārtot pirms 87 gadiem tolaik profesora Jēkaba Prīmaņa vadībā veiktu pētījumu.
