Arheologs Ludmils Vagalinskis skaidroja: "Drīzāk pēc zemestrīces viņi gribēja pasargāt savas statujas, kuras vairs nevarēja izmantot, jo jau kādu laiku bija kristieši. Un statujas ir saistītas ar pagānisko pagātni."
Senpilsēta bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, un ap mūsu ēras sākumu radītā statuja, visticamāk, atradās foruma centrā. Tā paslēpta pēc spēcīgas zemestrīces 4. gadsimtā – laikā, kad kristietība jau bija noteikta par oficiālo senās Romas reliģiju.
Mākslas darba pārvietošana uz drošu vietu nebija vienkārša, bet to, iespējams, paveica priesteri, kuri ticēja, ka nomierinās dievus un izglābs pilsētu.
Arī mūsdienās kanalizācijas sistēmā negaidīti atrastās apmēram divus metrus augstās un tonnu smagās skulptūras izcelšana un nogādāšana muzejā ar tehniku nebija vienkāršs process un ilga sešas dienas. Lieki piebilst, ka antīka mākslas darba atrašana ir katra arheologa sapnis un raisa plašas diskusijas.
Sākotnēji uzskatīja, ka tas ir dievs Hermejs, bet vēlāk izvirzīta versija, ka tas ir dievišķots kāda valdnieka atveids. Īpašs prieks, ka statujas galva, seja un deguns ir labi saglabājušies, bet ķermenim ir vien nebūtiski bojājumi.