Pirms 35 gadiem
Apkopotie vēstures notikumi liecina, ka 20. gadsimta 20. gados tauta saziedoja līdzekļus Ogres Tautas nama būvniecībai, un Latvijas brīvvalsts gados Tautas nama tornī lepni plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. 2023. gada 26. septembrī Ogres pašvaldības interneta vietnē ievietotā informācija par Neatkarības laukuma izveidi vēsta:
"… par Ogrei vēsturiski nozīmīgu atzīstama vieta, kas saistās ar vienu no pirmajām tautas sanākšanām – 1988. gada 18. novembrī Ogrē, tagadējā Brīvības un Rīgas ielu krustojumā, vienkopus pulcējās liels skaits ļaužu, lai kļūtu par vēsturiska mītiņa aculieciniekiem un dalībniekiem, kad toreizējā Ogres Tautas nama tornī tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs."
Taču laikam tikai retais zina, ka šis vēsturiski nozīmīgais notikums Ogrē varēja notikt, pateicoties diviem jauniem cilvēkiem – Ogres Vēstures un mākslas muzeja darbiniekam Arno Smiltniekam un viņa domubiedram, toreizējam Komunālo uzņēmumu kombināta darbiniekam Jānim Ivaram Padedzim. Viņi abi ar degsmi un aizrautību bija iesaistījušies Atmodas kustībā, katrs vadīja savas organizācijas Ogres nodaļu – Arno bija Vides aizsardzības kluba (VAK), bet Jānis Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) Ogres nodaļas vadītājs.
Arno, tikko 20 gadu slieksni pārkāpis, tajā laikā jau strādāja Ogres muzejā. Muzeja paspārnē bija izveidojusies domubiedru grupa, kurā runāja, diskutēja un lēma par daudzām Latvijas nākotnei būtiskām lietām. Dažādi neoficiāli saieti notika arī jaunajā kultūras namā – pagrabstāvā, Pētera Aulmaņa mākslas studijā.
"Spilgti atceros šos 1988. gada notikumus. Kādā rudens dienā satikāmies ar Arno, un viņš ierosināja, ka Ogrei nepieciešams atdot sarkanbaltsarkano karogu. Sarkanbaltsarkanais karogs jau plīvoja Rīgas pils Svētā Gara tornī, kur 1988. gada 11. novembrī to pacēla Ēvalds Valters un Alberts Bels. Tā kā tobrīd Ogrē neviens nebija izrādījis šādu iniciatīvu, Arno rosināja – darām! Un mēs darījām! Stiprais balsts un aizmugure, protams, bija Latvijas Tautas fronte (LTF). 1988. gada 12. novembrī notika LTF Ogres nodaļas dibināšanas konference, un šī bija nopietna, vērā ņemama sabiedriski politiska kustība un organizācija, ar kuru jau rēķinājās arī "augšā".
"Uzrakstījām iesniegumu Ogres pilsētas Tautas deputātu padomei atļaut 18. novembrī pacelt neatkarīgās Latvijas karogu virs toreizējā Tautas nama. Pieļauju, ka iesniegumu aiznesām pāris nedēļu iepriekš, lai likumā paredzētajā laikā saņemtu atļauju. Iesniegumu LNNK Ogres nodaļas vārdā parakstīju es, Arno – VAK Ogres nodaļas vārdā. Cepuri nost toreizējam izpildkomitejas priekšsēdētājam Aivaram Kalniņam – varējām just, ka par mūsu iesniegumu viņš nebija sajūsmā, sapratām jau, ka par šādiem soļiem no viņa prasīs paskaidrojumus attiecīgās instances. Bet mūsu iesniegums tika laipni pieņemts, un vienu dienu pirms 18. novembra izdots rīkojums – atļaut pacelt Latvijas karogu. Rīkojumā ir atsauce uz LTF Ogres nodaļas lēmumu, kas bija gudrs un pareizs solis, jo mūsu abu organizācijas jau nebija tik "respektablas"," pēc 35 gadiem atceras Jānis Ivars Padedzis. Un vēl Jānis, par Arno runājot, saka:
"Nu, kārtīgas aknas tur vajadzēja, lai tajā laikā uzdrīkstētos darīt to, ko Arno darīja".
Par Arno drosmi un uzņēmību tiešām ir īpašs stāsts. Kad 1987. gadā nodibinājās Vides aizsardzības klubs, arī Arno kļuva par tā biedru. Tajā pašā gadā viņš dibināja kluba Ogres nodaļu, kas bija nozīmīga organizācija neatkarības procesu veicināšanā vēl pirms svarīgajiem Atmodas notikumiem. VAK Ogres nodaļa Arno vadībā organizēja un kopā ar citām organizācijām (LNNK, LFT) aktīvi iesaistījās Atmodas notikumos toreizējā Ogres rajonā, organizējot dažādus pasākumus.
Kā nozīmīgākos var minēt protesta akciju pie Ogres Kara komisariāta pret jauniešu iesaukšanu PSRS armijā, protesta gājienu uz Lielvārdes militāro lidlauku, tika organizēti latviešu gadskārtu svētki, arī Lāčplēša diena Lielvārdē 1988. gadā, kurā "ļoti neuzkrītoši" piedalījies arī Drošības dienesta pārstāvis.
Rūpējoties par vidi pilsētā, VAK Ogres nodaļa aicināja pilsētas vadību novākt padomju varas simbolus Ogres pilsētā (piemēram, Ogres dzelzceļa stacijā piemiņas plāksni un lielizmēra gleznu), aicināja pilsētas vadību rūpēties par vidi pilsētā, veikt pasākumus, lai pārtrauktu Urgas upes piesārņošanu. Iestājās par kultūrvēsturisku objektu, piemēram, Jaunogres pirmskara vasarnīcu apbūves saglabāšanu, pret pieminekļa – ēkas Upes prospektā 4 nojaukšanu. Klubam tika piešķirtas savas telpas, kluba biedri organizēja Zaļās skolas nodarbības, tika izdots arī savs laikraksts "Zaļais laiks".
Taču plašākām tautas masām spilgtā atmiņā palicis 1988. gada 18. novembris, kad cilvēku simti drēgnajā novembra vakarā pulcējās pie Ogres Tautas nama, lai būtu aculiecinieki vēsturiskajam notikumam – Tautas nama tornī atkal tiks pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.
Atmodas laika sabiedriskā darbiniece, žurnāliste Līga Treznovska 1988. gada 22. novembra Ogres rajona laikrakstā "Padomju Ceļš" rakstīja:
"Aizvadītajā piektdienā, 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, sarkanbaltsarkanais karogs uzvijās arī Ogrē – virs bijušā Latviešu biedrības nama. Simtiem ogrēniešu, mūsu rajona iedzīvotāju, vēlā pēcpusdienā devās uz svinīgās ceremonijas vietu. Pelēkajai rudens novakarei gaišumu deva sveču liesmiņas un lāpas, bet lietus, kas sijājās pāri cilvēku simtiem, nespēja kliedēt domas par sauli.
Uz mūžīgiem laikiem – tādi cerību pilni vārdi skanēja šai novakarē. Latvju tautas lūgšanai skanot, Ogres debesīs iezaigojās sarkanbaltsarkanais karogs. Šai vakarā skaistu dāvanu no ogrēnieša Alberta Justoviča rokām saņēma Ogres Vēstures un mākslas muzejs – sarkanbaltsarkano karogu, kurš no 1938. gada saglabāts līdz mūsu dienām. Šajā svētku vakarā, šķiet, neviens ogrēnietis negāja mājās. Daudzi devās uz jauno kultūras namu, kur Ogres evaņģēliski kristīgā baznīca organizēja tikšanos ar amerikāņu astronautu misionāru Džeimsu Irvinu. Gaiši un aicinoši mirdzēja Ogres baznīcas logi – tur notika dievkalpojums. Citi svētku dalībnieki devās cauri Ogrei uz Brāļu kapiem, kur cieņā un godbijībā tika godināta latviešu un krievu karavīru piemiņa. Paldies Vides aizsardzības klubam, pilsētas izpildkomitejai un citiem, kas atdeva Ogrei vēl vienus svētkus!"
Pēc 35 gadiem
Ir 2023. gada novembris. Arno un Jānis kādā saulainā dienā atkal ir satikušies šeit – pie vecā, mīļā tautas nama, kura tornītī turpina plīvot sarkanbaltsarkanais karogs. Bet pats nams savus viesus sagaida skumjš un tukšiem logiem. Jācer, ka reiz te atkal atgriezīsies dzīvība.
Ir pagājuši 35 gadi. Izrādās, ne Jānis, ne Arno tā arī nekad nav iestājušies nevienā politiskajā partijā. Arno atceras, ka piedalījies Latvijas Zaļās partijas dibināšanas kongresā 1990. gada janvārī. Stāšanās šajā partijā šķitis loģisks nākamais solis, darbojoties VAK un vadot Ogres nodaļu. "Bet kaut kas mani atturēja. Kongresā pēkšņi ieraudzīju pilnīgi jaunas sejas, kuras ikdienas darbā līdz tam nekur nebija parādījušās. Un man tas likās jocīgi," atceras Arno.
Tā viņš palika ārpus politiskajām partijām. Trīsdesmit sava mūža gadus Arno godprātīgi, ar aizrautību, patiesu ieinteresētību un nesavtību veicis vēsturnieka pienākumus Ogres Vēstures un mākslas muzejā, gadu gaitā kļūstot par zinošu Ogres novada vēstures pētnieku. Vienmēr gatavs dalīties ar savām zināšanām, sniegt padomus ikvienam vēstures un kultūras mantojuma jautājumu izzināšanā. Arno vienmēr uzskatījis, ka, darbojoties vēstures un kultūras mantojuma jomā, šīs tēmas nepieciešams ne tikai izzināt un pētīt, bet arī mērķtiecīgi piesaistīt sabiedrības interesi, veidojot cilvēkos izpratni, vairojot zināšanas par šiem svarīgajiem jautājumiem, kas ir nacionālās identitātes pamats. Gandrīz 15 gadu garumā muzejā notika Arno izlolotais pasākums "Ogrēnieši ceļo", kas piesaistīja arī tādus apmeklētājus, kuri iepriekš uz muzeju nebija nākuši.
Kā uzsver Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore, kādreizējā ilggadējā Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule, "Arno nekad nav tiecies un netieksies pēc publiskas atzinības un slavas, bet godprātīgi, dedzīgi un nesavtīgi kalpo un kalpos savai Latvijai".
Arno ir piedalījies arī grāmatas "Ogres novada personības" sagatavošanā un izdošanā (2020.), ir daudzu publikāciju autors dažādos izdevumos.
Savukārt Jānis 1989. gada decembrī ar LTF atbalstu tika ievēlēts par Ogres pilsētas Tautas deputātu padomes deputātu 27.vēlēšanu apgabalā Ogrē (tajā ietilpa Mālkalnes (tolaik Padomju) prospekta mājas). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Jānis lielu daļu savas dzīves veltījis Latvijas vēstures pētīšanai un apkopošanai. 2013. gada vasarā Likteņdārzā notika viņa izlolotās grāmatas "Atmiņu Daugava" atvēršanas svētki. Grāmata ir veltīta tiem likteņiem, kas tika salauzti mūsu kopējās labklājības celšanas vārdā, un tai paaudzei, kurai nekad nebūs lemts skatīt Daugavu tādu, kādu to savām acīm skatījuši mūsu vecāki un vecvecāki. Grāmatas idejas autors, vēstures entuziasts un novadpētnieks Jānis Ivars Padedzis un vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs paveica milzīgu darbu, lai taptu šis atmiņu stāsts par Daugavu. Jānis saka, ka grāmata radusies vienkārša iemesla dēļ. "Gremdējoties atmiņās, vēlējos vēlreiz iebrist tajā Daugavā, kura vēl nebija zaudējusi savu krāšņumu pirms Pļaviņu HES būvniecības. Bet grāmatas nosaukumu man pateica priekšā Dainis Īvāns, kad, ciemojoties pie viņa, lūdzu padomu, kādu vārdu dot grāmatai. Tātad Daini Īvānu varam saukt par grāmatas krusttēvu, bet tās ceļa vārdu autori Māru Svīri par "Atmiņu Daugavas" krustmāti".
2018. gadā, sagaidot Latvijas simtgadi, klajā nāca Jāņa grāmata "Jānis Zvaigzne. Pārnākšana" par nepelnīti aizmirstā skolotāja, hronista, mūziķa, diriģenta, komponista, aranžētāja, trompetista, Otrā pasaules kara dalībnieka Jāņa Zvaigznes (31.10.1912. -20.03.1990.) dzīves gaitām. 2023. gada Dziesmu svētkos pūtēju orķestru koncertā "Laiks iet pāri" tika atskaņota Zvaigznes kompozīcija "Skumjas", kuras komentārā tika minēts, ka autors šo dziesmu veltījis 25 nošautajiem Daugavpils prefektūras orķestra mūziķiem.
Gan Arno Smiltnieks, gan Jānis Ivars Padedzis apbalvoti ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Ir novembris, Latvijas mēnesis. Vai mēs bieži aizdomājamies, cik svarīga, cik ārkārtīgi nozīmīga loma mūsu tautas likteņlīkločos ir cilvēkiem, kas vairākus gadus vēl līdz Trešās Atmodas kulminācijai ar savu aktīvo darbību, ar savu piemēru iedvesmoja simtiem un tūkstošiem cilvēku, aicinot pacelt acis augšup un ieraudzīt virs galvas brīvas debesis? Arno un Jānis ir vieni no viņiem. Novērtējam. Neaizmirstam.
Raksts sagatavots sadarbībā ar Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrību
