"Es sāku spēlēt bridžu mājās. Mani vecāki spēlēja, viņiem nāca draugi. Visticamāk, tā bija kāda piektā, sestā klase, kad viens cilvēks no tās četrotnes nevarēja tikt vai nevēlējās, un tad vajadzēja ceturto spēlētāju. Tā es tiku ievilkts," stāstīja Bethers.
Šobrīd viņš ir Latvijas bridža federācijas valdes loceklis, gan Eiropas, gan pasaules bridža federāciju meistars, Latvijas lielmeistars un starptautisks bridža spēlētājs jeb bridžists – tā sevi dēvē bridža spēlētāji.
Pēc "ievilkšanas" spēlē bridžam nopietnāk Bethers pievērsies astotajā klasē, kad sācis apmeklēt bridža pulciņu, un tas kļuvis par nopietnāku hobiju un sporta veidu.
Bridžs ir pasaulē populārākā kāršu spēle, un tās saknes ietiecas jau 16. gadsimtā. Bridžu spēlē četri cilvēki, no kuriem veidojas divi pāri, un spēlei nepieciešamas 52 kārtis.
"Paši pirmsākumi kāršu spēlēm noteikti meklējami Ķīnā, un tad tās lēnām ieceļoja Eiropā un Eiropas karaļnamos. Bet tik tiešām – 16. gadsimts ir laiks, kad izveidojas spēle vists, un šī spēle ar stiķu ņemšanu un 52 kārtīm ir bridža pamatā.
Tad lēnām spēle attīstījās, līdz 1925. gadā viens no tobrīd pasaulē bagātākajiem cilvēkiem, amerikāņu dzelzceļa magnāts Harolds Vanderbilts, nodefinēja noteikumus, kas bez īpaši lielām izmaiņām ir spēkā joprojām," stāstīja Bethers.
Tātad nākamgad jau apritēs tieši 100 gadi, kopš bridžs tiek spēlēts pēc konkrētiem noteikumiem.
Turklāt šī kāršu spēle pēc Vanderbilta nodefinētajiem noteikumiem ļoti strauji pārņēma visu pasauli.
"Šogad pirmajā jūnijā Latvijā bija pirmais Latvijas bridža forums, kam mēs gatavojāmies, un bridža federācija aktīvi meklēja vēstures liecības par bridžu Latvijā. Mēs tikām līdz 1927. gadam, kad šeit, radiofonā, bija pārraides par bridža pamatiem un pat apmācības," stāstīja Bethers.
Tobrīd tas bija ātrākais veids, kā sasniegt pēc iespējas lielāku auditoriju – cilvēki varēja klausīties radio un tā uzzināt par jauno kāršu spēli un apgūt to. Vēlāk, 1932. gadā, jau tika izdota arī pirmā grāmata par bridža pamatiem. Bet jau no 1933. gada Latvijā regulāri iznāca žurnāls "Krusta-mīkla. Šahs. Bridžs.", kurā visas trīs šīs prāta nodarbes bija blakus viena otrai.
"Būtiskākais, ar ko bridžs ir aizraujošs – tas apvieno vienu sadaļu, kas ir solīšanās.
Jeb ir divi partneri, kas sēž viens otram pretī un sacenšas ar otriem diviem pretiniekiem, apmainās ar informāciju, ar solījumiem, šifrētiem solījumiem, lai noskaidrotu, cik tie ir spēcīgi, un kādu kāršu mastu – kreičus, kāravus, ercenus vai pīķus – būtu viņu interesēs nosaukt par trumpes mastu, lai iegūtu pēc tam izspēles laikā pēc iespējas vairāk stiķu," skaidrojas Bethers.
Jo augstāku solījumu izdara pāris, jo lielāka būs arī balva jeb ieguvums par kontrakta izpildi, bet, protams, tas palielina arī risku un varbūtību, ka to kontraktu, ko viņi ir solījuši, neizdosies izpildīt. Tad savukārt otra puse iegūst plusus par to, ka viņi nav ļāvuši pretiniekam izpildīt šo kontraktu.
"Šī ir tā interesantā sadaļa, kas pirms 100 gadiem tika būtiski attīstīta un padarīja to spēli tik ļoti aizraujošu," norādīja Bethers.
Kad solīšana ir noslēgusies, sākas karšu spēles fāze. Katrs pāris secīgi uzliek uz galda un parāda vienu kārti. Tas, kurš uzliek lielāko kārti, ir stiķa ieguvējs. Katram spēlētājam ir 13 kārtis – tātad katrā partijā ir 13 stiķi.
"Šajā solīšanas fāzē, kas ir pirms kāršu spēles sadaļas, partneri apmainās ar informāciju, lai lemtu, cik no 13 stiķiem viņi ir gatavi apņemties paņemt spēles fāzē, bet ne sava partnera kārtis, ne pretinieka kārtis nav redzamas. Tātad mēs operējam tikai un vienīgi ar to, ko redzam savās kārtīs, un kādu informāciju par savām kārtīm sniedz partneris un atsevišķos gadījumos arī pretinieki," skaidroja Bethers.
Mūsdienās bridžs ir Starptautiskās olimpiskās komitejas atzīts sporta veids. Latvijas bridža federācija ir gan Eiropas bridža līgas, gan Pasaules bridža federācijas biedrs, un abas federācijas rīko čempionātus, kuros Latvija ir aktīvs dalībnieks. Protams, arī Latvijas bridža federācija rīko dažādas sacensības, kuras aicināti apmeklēt visi interesenti.
"Es visus aicinu steigties un izbaudīt šo spēli, jo tas ir vienīgais prāta sports, kurā mākslīgais intelekts joprojām nespēj pārspēt cilvēku.
Jo šī te informācija, kas nav redzama, kas ir jāinterpretē, kas ir tātad ar dedukcijas palīdzību jāsecina, ko dara partneris, ko dara pretinieks, vai gluži otrādi, ko viņš nedara, tas joprojām neļauj pasaules labākos spēlētājus mākslīgajam intelektam pārspēt pilna formāta bridža spēlē," norādīja Bethers.
