LSM.lv ieskatījās tā laika preses izdevumos, ko apkopoja Baltijas ceļa 30. gadadienas organizatori 2019. gadā.
- Pirms Baltijas ceļa aicina un informē par gaidāmo akciju.
- Pēc akcijas jūsma un pateicības par organizāciju un dalību.
- Padomju Savienības Komunistiskās Partijas draudi un pretreakcija.
Pirms Baltijas ceļa aicina un informē
- Latvijas PSR prese par Baltijas ceļu vēstīja vēl pirms tā norises. Piemēram, Cēsu laikrakstā "Padomju Druva" dažas dienas pirms Baltijas ceļa – 1989. gada 19. augustā – publicēts gan Latvijas Tautas frontes (LTF) Cēsu nodaļas uzsaukums piedalīties akcijā, gan arī organizatoriska rakstura informācija.
"Dzīvā ķēde jāveido pa cilvēkam uz 1,5 m. Kur ļaužu mazāk, atstatumus retinot, var izmantot tautiskās jostas vai krāsainas lentas, ar ko sadoties rokās.
Taisna ķēde veidojama viena metra attālumā no asfalta malas ceļa labajā pusē, skatoties uz Igauniju," informēja "Padomju Druva". Latvijas Tautas frontes (LTF) Cēsu nodaļa arī devusi precīzas norādes, tieši uz kuru Baltijas ceļa kilometru Cēsu rajonā jādodas tam vai citam uzņēmumam vai cilvēkiem no pagastiem, liecina Baltijas ceļa 30. gadadienas organizatoru informācija.
- Baltijas ceļa norises dienā 1989. gada 23. augustā laikrakstā "Padomju Jaunatne" publicēta daļa no aicinājuma, kas pieņemts nepilnas divas nedēļas iepriekš Baltijas padomē – Baltijas valstu neatkarības kustību (LTF, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas "Sajūdis") trīspusējā koordinācijas komisijā. Staļina–Hitlera pakta noslēgšanas 50. gadadienā Baltijas padome norādīja, ka šī vienošanās ir noziedzīga un uzskatāma par spēkā neesošu no tās noslēgšanas brīža.
Aicinājumā citstarp teikts: "Brāļi un māsas austrumos un rietumos! Apvienosim savas balsis un pieprasīsim, lai Hitlera un Staļina pakti un to slepenie protokoli tiktu atzīti par juridiski spēkā neesošiem kopš parakstīšanas brīža, atzīsim, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aneksija bija nelikumīgs un netaisns akts! Mēs jau esam gatavi, mēs ejam".
- 1989. gada 23. augusta rīts Baltijas ceļa organizatoriem sagādāja nepatīkamu pārsteigumu. Latvijas Komunistiskā partija negaidīti aizliedza iepriekš saskaņoto Baltijas ceļa koordinēšanu Latvijas Radio tiešraidē. Baltijas ceļa organizēšana Latvijā gan notika tā, kā bija paredzēts.
Jūsma un pateicības pēc Baltijas ceļa
- Nākamajā dienā pēc Baltijas ceļa – 1989. gada 24. augustā – laikrakstā "Padomju Jaunatne" bija neliels materiāls par akcijas norisi. Tostarp vēstīts: "Laikposmā no plkst. 19 līdz 19.15 visizsmalcinātāko gardēžu iecienītajā restorānā "Sēnīte" nav bijis neviena apmeklētāja. Gan ēdienu gatavotāji, gan iespējamie ēdāji ar savu klātesamību jo ciešāku veidojuši vienu no Baltijas ceļa posmiem (..)."
- 1989. gada 25. augustā laikrakstā "Padomju Jaunatne" plašāks materiāls par Baltijas ceļa norisi, arī Igaunijā un Lietuvā.
"Igaunijas robeža, sarkanbaltsarkanie, zilimelnbaltie karogi ar sēru lentēm, ziedi un neaprakstāma kopības sajūta. Varēšanas un spēšanas apziņa.
Vieta, kur sadodas rokās igauņi un latvieši. Viena likteņa, vienas pagātnes un nākotnes tautas. Kopā ar visiem šajā vietā bija Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns," laikrakstā "Padomju Jaunatne" akciju aprakstīja Ieva Zvīdre.
Ar Baltijas ceļā gūtajiem iespaidiem dalījās līgatnietis Arnolds Markss: "Divas stundas pirms akcijas sākuma Dievs kā kārtīgs saimnieks uzlaida jestru lietus šalti pār Līgatni, aizskalojot ikdienas putekļus no Vidzemes šosejas, uz kuras līkloču lentes pāri kalniem un lejām bija jātop "Baltijas ceļam" – vienīgajam ceļam uz brīvību un vienlīdzību. Mēs, līgatnieši, stāvējām iepretim Gaujasmalas ceļa galam Vidzemes šosejas 50.–51. kilometrā. Jau stundu pirms akcijas sākuma bijām savā vietā.
Drīz mašīnu straume uz ceļa kļuva nepārtraukta, gar acīm zibēja uzraksti Ogre (visbiežāk), Aizkraukle, Ķegums, Lāčplēsis. (..) Un tad nāca tas mirklis, kura dēļ vien vērts dzīvot. Mēs sadevāmies rokās. Visa Baltija!"
- Pēc Baltijas ceļa avīzēs neizpalika arī pateicības par akcijas organizēšanu un veiksmīgu tās norisi. LTF valde 1989. gada 26. augustā laikrakstā "Padomju Jaunatne" publicētajā pateicībā veltīja atzinīgus vārdus arī medijiem:
"Tautas frontes Domes valde izsaka atzinību arī masu informācijas līdzekļiem, kas tiem atvēlētajā raidlaikā un avīžplatības robežās atspoguļoja notikumu gaitu. (..) Sirsnīgi pateicamies visiem, visiem, kas akcijas laikā mēroja tuvus un tālus ceļus, lai kopīgi saslēgtos mūsu tautas vienotības, apņēmības un brīvības ilgu ķēdē. Paldies jums visiem, draugi!"
Kremļa draudi un pretreakcija
- Padomju Savienības Komunistiskās Partijas (PSKP) Centrālās Komitejas (CK) birojs 1989. gada 26. augustā pieņēma pret baltiešiem vērstu paziņojumu, kas nākamajā dienā – 1989. gada 27. augustā – publicēts komunistiskās partijas oficiālā izdevuma "Pravda" pirmajā lapā. Tur citstarp teikts:
"1989. gada 23. augusta notikumu organizētāji pacentās sakāpināt noskaņojumu līdz tādai nacionālistiskai histērijai. Lozungi, kas uztiepti tūkstošiem cilvēku, pauda naidu pret padomju iekārtu, pret krieviem, pret PSKP, pret Padomju Armiju. (..) Šī lieta ir aizgājusi pārāk tālu. Baltijas tautu liktenim draud nopietnas briesmas. Cilvēkiem vajadzētu zināt, kādā bezdibenī viņus grūž nacionālistiskie līderi.
Ja viņiem izdotos sasniegt savus mērķus, tā sekas tautām varētu būt katastrofālas. Pati to dzīvotspēja varētu nokļūt zem jautājuma zīmes."
"Izveidojusies situācija prasa tās dziļu apzināšanos, reālu un nopietnu izvērtējumu, veikt izlēmīgus un neatliekamus pasākumus, lai attīrītu pārbūves procesus Baltijas republikās no ekstrēmisma, no destruktīvām, kaitīgām tendencēm," paziņojumā laikrakstā "Pravda" atzīmēja PSKP.
- PSKP Centrālās Komitejas biroja paziņojums par stāvokli Baltijas padomju republikās 1989. gada 29. augustā publicēts arī latviešu valodā iznākušajā laikrakstā "Padomju Jaunatne". Zīmīgi, ka paziņojuma apakšā pāris bildes no Baltijas ceļa ar tekstu – "Mēs zinām savu ceļu!" (šāds virsraksts bija Baltijas ceļa aprakstam, kas laikrakstā bija pāris dienas pēc akcijas norises un kas redzams augstāk).
- Vienlaikus laikrakstā "Padomju Jaunatne" 1989. gada 29. augustā publicēts LTF Domes valdes, atsevišķu PSRS tautas deputātu un LPSR Augstākās padomes deputātu 1989. gada 27. augusta paziņojums "Latvijas tautai", kurā pausta neizpratne par PSKP CK paziņojumu un iedzīvotāji aicināti būt vienotiem un nepadoties provokācijām.
"(..) PSKP 26. augusta paziņojums par stāvokli Baltijas republikās apstiprināja valdošo aprindu nespēju izprast reālo situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nevēlēšanos risināt nacionālos jautājumus atbilstoši tautu interesēm. Kārtējo reizi ar mazām tautām tiek runāts no diktāta pozīcijām."
"(..) Atbildot uz nekorekto un lielvalstniecisko PSKP CK paziņojumu, būsim savaldīgi, vienoti un nepadosimies provokācijām. (..)
Tagad ikvienam no mums vēlreiz jāpārdomā, ko mums nozīmē Latvijas brīvība, kāpēc mums nav cita ceļa kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas brīvība. Dievs, svētī Latviju!"
- Atsevišķi PSRS tautas deputāti un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti sašutumu par PSKP CK paziņojumu saistībā ar stāvokli Baltijas valstīs pauž arī PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētājam Mihailam Gorbačovam paziņojumā, kas krievu valodā 1989. gada 29. augustā publicēts arī laikrakstā "Padomju Jaunatne".
"Savu vēlētāju vārdā mēs ar pilnu atbildību ziņojam, ka Latvijā nav politiskās krīzes, vardarbīgas sadursmes, bet pieaug tautas atbalstīts demokratizācijas un saskaņas process.
Paziņojums it kā PSKP CK vārdā un tajā izskanējušie draudi veselām tautām diemžēl ne tikai neveicina Latvijas iedzīvotāju konsolidāciju, bet pretēji. Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas tauta turpinās sākto kursu – sabiedrības atdzimšanu."
Materiāls pirmo reizi publicēts LSM.lv 2019. gada 17. augustā.
