Pēc šīs sazvērnieciskās diktatoru vienošanās arī ritēja Otrā pasaules kara pirmie gadi – 1939. gada 1. septembrī Vācija iebruka Polijā, 17. septembrī – Polijai uzbruka PSRS un paņēma tai it kā pienākošos daļu. 1940. gada pavasarī un vasaras sākumā, kad Hitlers sāka uzbrukumu Rietumos, Staļins okupēja Baltijas valstis.
Protams, ka PSRS slepeno vienošanos publiski noliedza. Taču diplomātu aprindās jau tolaik bija zināms par šādas vienošanās pastāvēšanu, un Rietumos pēc kara tā tika publicēta. Taču
tikai pēc gandrīz 50 gadiem – 1988. gadā – par 23. augusta vienošanos atklāti sāka runāt arī Latvijā, un tas nozīmēja PSRS nosaukt par noziedzīgu okupācijas režīmu.
Nākamajā gadā – 1989. – pieminot nelikumīgo Eiropas sadalīšanu un pieprasot neatkarības atjaunošanu, 23. augustā tika sarīkota Baltijas ceļa akcija. Šajā pašā gadā PSRS arī atzina slepenās vienošanās pastāvēšanu, kas pirms 50 gadiem sadalīja Eiropu.
Taču pati vienošanās patiesībā nozīmē vēl vairāk – abu diktatoru Staļina un Hitlera – līdzatbildību par asiņainā Otrā pasaules kara izraisīšanu, kas kopumā prasīja aptuveni 70 miljonu cilvēku dzīvības. Vēsturnieki to mēdz apzīmēt par 20. gadsimta lielāko noziedzīgo vienošanos.
Materiāls LSM.lv pirmo reizi publicēts 2018. gada 1. novembrī.
