Turpmākajos gandrīz 150 gados latvieši Dziesmu svētkos vienmēr centušies viens otru saistīt pie domas, ka mēs esam viena nācija, latvieši. Tam nav traucējis arī tas, ka
Dziesmu svētkiem bijis jānotiek ne tikai zem Latvijas, bet arī zem Krievijas impērijas, PSRS, nacistiskās Vācijas karogiem.
Dziesmu svētku nozīme ir tieši tajā, ka ceļš no 1000 dziedātājiem 1873. gadā līdz 40 000 dalībniekiem 2018. gadā nav bijis gluds un taisns – tas apliecina latviešu nācijas dzīvotspēju. Jau kopš 19. gadsimta Dziesmu svētki ir bijis strīdus ābols pašu latviešu vidū – kad un kādus mums tos vajag – , un tad, kad nav iespējams pašiem lemt, kādi tie būs, ir pašiem jāņemas dziedāt to, kas nav iekļauts repertuārā, kā "Gaismas pils" 1985. gadā, svētkos, kad no skatuves bija jāskandē "Denj pobedi" jeb "Uzvaras diena" Rīgas garnizona pūtēju orķestra pavadījumā.