Katra jauna valsts ir revolucionārs solis, tādēļ svarīgi ir, ka mūsu gribu būt neatkarīgiem atzīst arī citas valstis.
Kā bieži tas notiek ar jaunām valstīm, mūsu pirmie diplomāti bija zemnieku dēli ar pašaizliedzīgā centībā iegūtu izglītību, 1905. gada revolūcijas dalībnieki, dumpinieki pret pastāvošo nedemokrātisko kārtību – tie nebija aristokrātisku dzimtu piederīgie, kuri devās valsts dienestā kā vecajās Eiropas valstīs. Tie bijām mēs paši, kuri pierādīja, ka Latvijai ir kultūra, vēsture, griba būt par neatkarīgu valsti un spēja tādu veidot.
1919.-1920. gadā iesāktais darbs vainagojās 1921. gada 26. janvārī, kad Eiropas lielvaras jeb Sabiedroto augstākā padome juridiski atzina Latvijas Republiku kā suverēnu valsti.
Tiesa gan, teju no paša Latvijas pasludināšanas brīža ar Latvijas valdību sadarbojās ārvalstu militārie un diplomātiskie pārstāvji, Latvijas delegācija piedalījās arī Versaļas miera konferences darbā. Tomēr oficiāla, juridiska starptautiska atzīšana bija svarīgs mērķis, kas neatgriezeniski nostiprināja Latvijas starptautisko statusu, vietu citu suverēno, neatkarīgo valstu vidū.
Materiāls LSM.lv pirmo reizi publicēts 2018. gada 21. oktobrī.
