Rīta Panorāma

Kristieši visā pasaulē atzīmē palmu jeb pūpolsvētdienu

Rīta Panorāma

Saruna ar LTV laika ziņu redaktoru Tomu Brici

Vāc video liecības ar represēto cilvēku dzīvesstāstiem

Okupācijas muzejā vāc video liecības ar represēto cilvēku dzīvesstāstiem; intervēti ap 2500 cilvēku

Šogad aprit 75 gadi vienai no Latvijas vēstures drūmākajām lapaspusēm. 1949. gada 25. martā padomju okupācijas vara uzsāka masveida deportācijas, dažu dienu laikā izsūtot vairāk nekā 42 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Kopš 1996. gada Latvijas Okupācijas muzejs ieraksta video liecības ar represētajiem. Šo gadu laikā intervēti aptuveni 2500 cilvēku. Savukārt safilmētā video materiāla apjoms sasniedzis jau aptuveni 5000 stundu.

"Šobrīd mēs atrodamies audiovizuālo materiālu krātuves krājuma telpā. Šeit var redzēt pašu sākumu – kā kolekcija ir sākusies. Tie ir deviņdesmitie gadi, tās ir VHS kasetes. Šobrīd tās visas ir digitalizētas. Vienas kasetes ietilpība ir trīs stundas," skaidro Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālā krājuma vadītāja Evita Feldentāle. Viņas pienākums ir vākt video liecības par represēto cilvēku dzīvesstāstiem.

No 1996. gada nofilmētas jau 2500 cilvēku liecības. Materiāla apjoms ir aptuveni 5000 stundu garš.

Gunāra Freimaņa stāsta fragments. Viņš tika deportēts 1949. gada 25. martā tāpat kā vēl 42 000 cilvēku Latvijā:
"No rīta esmu gultā. Pieklauvē, atveras durvis, ienāk iekšā un saka – piecelties, savāciet mantas un 15 minūšu laikā jums ir jābrauc. Tēvs visu nakti nodzīvoja un uz ceļa nomira."

Katra deportētā cilvēka pieredze ir unikāla, un tā var būt atšķirīga no citiem, tomēr tās visas, lai cik arī nebūtu skarbas, ir patiesas.

"Dažiem šīs pieredzes ir ļoti sliktas, jo pret viņiem ļoti slikti izturējās. Laika gaitā attieksme uzlabojās, jo cilvēki sadraudzējās un redzēja, ka atsūtītie latvieši nav noziedznieki, kā viņiem bija stāstīts. Es, sākot strādāt muzejā, uzzināju, ka ir ierakstīta arī manas vecmammas video liecība. Mana vecmamma 1949. gadā tika izsūtīta. Viņai tobrīd bija 14 gadi," stāsta deportētā Olga Feldentāle. "Ugāles stacijā, kā jau martā, diezgan auksta nakts bija. Biedri aizdzērušies, un mūs nevienu nelaiž vagonos iekšā, jo nav dokumentu. Visi dokumenti ir paņemti, un nezina, kur viņi ir. Nav dokumentu. Pēdīgi sāka rāties un ņemties, un lamāties, un tad vismaz ielaiž [vagonā], lai bērni nesalst. Vagonā tomēr siltāk būs, nevis sēdēt ārā uz paunām."

Video liecību vākšana notiek arī šobrīd. Daļa cilvēku intervijām piesakās paši, daļu atrod un aicina uz sarunu Latvijas Okupācijas muzeja darbinieki.


"Šādu dzīvesstāstu ieraksti ir svarīgi tāpēc, ka arī pēc viņa aiziešanas mūžībā šis ierunātais stāsts paliek. Tā ir bilde un skaņa kopā, tā ir balss, tās ir emociju, ko cilvēks ieliek, stāstot par savu pieredzi. Pavisam nesen, tieši 2500. video liecības ieraksts bija ar Antonu Mortukānu, kuram ir 105 gadi," pauda Feldentāle.

Video liecībām izveidotas vairākas digitālās kopijas, kuras tiek glabāta dažādās vietās, arī Stenforda Universitātē ASV. Visas video liecības tiek tulkotas angļu valodā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti