Apšaude Saeimas vēlēšanu naktī. Policijas kārtībnieka Metuzāla slepkavība ceļā no Bolderājas 1928. gadā

8. oktobrī ap plkst. 1.30 naktī blakus Spilves lidostai esošajiem Latvijas armijas Aviācijas pulka angāriem ar vēlēšanu listēm tuvojās ASV ražotā "Hupmobile" markas automašīna. Tajā atradās pieci cilvēki – šoferis Eduards Stankevičs, Bolderājas vēlēšanu komisijas pārstāvji Fricis Šūlmeisters un Kārlis Millers, kā arī policijas kārtībnieki Kaspars Krastiņš un Alberts Metuzāls. Pēkšņi atskanējis šāviens un blakus automašīnas vadītājām sēdošais 25 gadus vecais Metuzāls "ievaidējies" un saļimis. Šoferis automašīnu nekavējoties apturēja. Pēc brīža transportlīdzekli aplenca Aviācijas pulka karavīri.

Kas notika pirms tam Aviācijas pulka angāros

Lietā nopratinātie Aviācijas pulka karavīri liecināja, ka vairāk nekā stundu pirms notikušā, vēl 7. oktobrī ap plkst. 23.45, no Baltās muižas pēkšņi raidīja šāvienu sardzes posteņa virzienā. Viens no tiem "paskrēja" virs karavīra Roberta Topsa galvas. Tā rezultātā izsludināja trauksmi, tomēr, veicot apkārtnes pārbaudi, neko aizdomīgu nekonstatēja. Pēc tam ap plkst. 1.30 naktī, izdzirdot, ka pa Daugavgrīvas ielu tuvojas jau iepriekš minētā automašīna, sargposteņa karavīri Nikolajs Mackevičs un Nikolajs Kirilovs raidīja, pēc viņu teiktā, brīdinājuma šāvienus gaisā.

Aviācijas pulka virsleitnants Alfrēds Veilands izmeklētājiem stāstīja, ka ap 1.30 naktī viņu uzmodināja nepazīstams sargkareivis ar tekstu: "Virsleitnanta kungs, notikusi nelaime, kāds ievainots vai nošauts." Viņš esot nekavējoties devies uz notikumu vietu un pie angāriem ieraudzījis stāvošu automobili, kurā sēdēja nekustīgs policijas kārtībsargs. Veilands pārmeklēja aizturētā transportlīdzekļa pasažierus, tad automobilis devās uz Rīgas 11. policijas iecirkni, bet vēlāk – Rīgas 1. slimnīcu. Šeit medicīnas personāls konstatēja Metuzāla nāvi. Pēc tam transportlīdzekli kopā ar Metuzāla līķi nogādāja Rīgas prefektūras pagalmā, kur to plkst. 3.30 vairāku liecinieku klātbūtnē apskatīja atbraukušais Rīgas 6. iecirkņa izmeklēšanas tiesnesis Kārlis Dreimanis. Notikušā nopietnību raksturoja arī apstāklis, ka notikuma vietā ieradās arī kara ministrs Edmunds Kalniņš.

Iereibušais virsleitnants "iztīra" revolveri

Traģiskās nakts notikumi visai drīz "apvijās" ar dažādām spekulācijām. Preses izdevumos parādījās minējumi, ka uzbrukumu auto ar biļeteniem sarīkojuši komunisti. Piemēram, izdevums "Segodnja", atsaucoties uz Kara ministriju, norādīja, ka visdrīzāk Aviācijas pulka angāriem uzbrukusi kāda komunistu grupa, kuras ne vienu vien reizi īstenojušas tamlīdzīgus uzbrukumus armijas daļām (posteņiem) un munīcijas noliktavām Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un citās Latvijas vietās.^[1] Tomēr drīz vien kļuva skaidrs, ka šādi pieņēmumi ir nepamatoti.

Sākotnēji publiskajā telpā izskanēja versija, ka Metuzālu nogalinājis virsleitnants Veilands. Jāatgādina, ka, pēc paša teiktā, par notikušo uzzinājis tikai tad, kad viņu pamodināja kāds sargkareivis. Bija zināms, ka viņš tovakar dienesta vietā atradās alkohola reibumā un arī šāvis no sava dienesta ieroča – "Mauzera" sistēmas revolvera. Kā tapa skaidrs vēlāk, viņa šāvieni bija iemesls, kāpēc Aviācijas pulka angāros tika izsludināta trauksme.

Veilands pats atzina, ka bija "drusku iereibis", jo pirms tam bijis pulka klubā pie leitnanta Roberta Janševska un kādā veikalā dzēris alu un degvīnu.

Ieradies uz dežūru gandrīz ar deviņu stundu kavēšanos neilgi pirms pusnakts, nogurdinātais virsleitnants devās nosnausties. Savukārt izdarīto šāvienu no sava dienesta ieroča, kā rezultātā izsludināja trauksmi, viņš pamatoja ar vēlmi "iztīrīt revolveri".[2]

Uz Veilanda tieksmi lietot grādīgos dzērienus norādīja Aviācijas pulka komandieris pulkvedis Jezups Baško: "Veilands pie dienesta izpildīšanas ir nolaidīgs un mīl lietot alkoholu".[3] Par minētajiem pārkāpumiem pret virsleitnantu Veilandu ierosināja dienesta lietu, kas galu galā viņam maksāja ieņemamo amatu. Proti, jau 1928. gada 23. oktobrī viņu ar toreizējā Valsts prezidenta Gustava Zemgala pavēli uz "paša vēlēšanos atvaļināja no aktīvā kara dienesta".[4] Taču, lai arī Veilands traģiskajā naktī atradās "zem grādīgo dzērienu ietekmes" un bija izdarīts šāviens, Metuzālu nenonāvēja viņš.

Nāvējošā lode no angļu šautenes

Rīgas 2. rajona tiesas un policijas ārsts eksperts Alberts Lokenbergs bija secinājis, ka policista nāve "iestājusies acumirklī" no šautas brūces labajā plecā, kas izraisījusi spēcīgu asiņošanu un plaušu bojājumus. Pēc ekspertīzes noskaidrojās, ka mirušā ķermenī atrastās divas lodes daļas izšautas no angļu parauga ("Enfield") šautenes – ar tādām bija bruņojušies Aviācijas pulka patruļas karavīri, tostarp Mackevičs un Kirilovs, kuri bija raidījuši brīdinājuma šāvienus, izdzirdot tuvojamies mašīnu ar biļeteniem. 

Pieaicinātie speciālisti, Bruņošanās pārvaldes artilērijas tehniķis Fēliks Vicinskis un inženieris-ķīmiķis Antons Rimeika, izvirzīja versiju, ka šāvienu raidījis karavīrs Mackevičs, jo lode lidojusi no vietas, kur viņš stāvējis.[5] Jāatzīmē, ka karavīrs Kirilovs, kurš arī raidīja gaisā brīdinājuma šāvienu, savas divas izšautās patronu čaulītes nodeva kapteinim Kārlim Skribo, savukārt Mackevičs aizbildinājās, ka tās "tumsā pazudušas zālē".[6] Viņš paskaidroja, ka pirmo no diviem šāvieniem raidījis gaisā, bet otro – "pavisam uz citu pusi".[7]

Izvērtējot visus izmeklēšanas laikā iegūtos materiālus, tiesa secināja, ka apsūdzētais kareivis Mackevičs aiz neuzmanības nonāvējis kārtībsargu Metuzālu.

Izmeklētāji konstatēja, ka Mackevičs un Kirilovs pārkāpa Aviācijas pulka instruktora sardzes posteņa noteikumus, kuri aizliedza sargkareivim raidīt brīdinājuma šāvienus, bet paredzēja dot vienīgi trauksmes signālu. Turklāt Mackevičs bija raidījis šāvienus šosejas virzienā.

Izvērtējot visus apstākļus, sākumā tiesa nolēma Mackeviču sodīt ar viena gada un sešu mēnešu ieslodzījumu pārmācības namā. Tomēr, ņemot vērā viņa labo raksturojumu un "neaptraipīto pagātni", tiesa lēmumu mainīja – sodīja Mackeviču ar vienu gadu ilgu nosacītu ieslodzījumu, reālu brīvības atņemšanu nepiemērot. Pats notiesātais savu vainu neatzina.

Rokāde Aviācijas pulkā

Notikušais uzkurināja jau tā "nokaitēto" gaisotni ap Aviācijas pulku un tā vadību, īpaši ņemot vērā vairākus iepriekšējos gados notikušos traģiskos lidmašīnu negadījumus. Piemēram, 1924. gadā dažādos aviācijas negadījumos dzīvību zaudēja četri (trīs Latvijas un viens Itālijas) lidotāji. Pēc tam arī 1927. gadā dažādos aviācijas incidentos boja gāja četri Aviācijas pulka lidotāji. Notikušais raisīja jautājumus par konkrētās struktūras darbību, kā arī tās vadības atbildību traģisko notikumu kontekstā. Tas atbalsojās arī Saeimā, īpaši sociāldemokrātu deputātu rindās, kurus pārstāvošais deputāts Pauls Lejiņš asi kritizēja toreizējo Aviācijas pulka komandieri Baško. Viņš akcentēja novecojušu lidmašīnu iegādi un daudzu lidotāju nāvi.[8] Savukārt vienā no savām 1929. gada runām pauda sekojošo: "Tagad pulkvedis Baško jums ir tas lielākais varonis, tādēļ ka viņa pulkā bijušas avārijas un lidmašīnās ieguldītie valsts līdzekļi aizgājuši bojā. Viņš par to ne tik vien nav saukts pie atbildības, tāpat nav saukts pie atbildības par to, ka ir kūdījis pret priekšniecību, pret bijušo kara ministru, bet viņš vēl paaugstināts un viņam piešķirti dubultīgie amati."[9] Tamlīdzīga kritika no atsevišķu tautas kalpu puses turpinājās, kaut arī jau 1927. gadā speciāli izveidotā komisija pārkāpumus Baško darbībā nekonstatēja.

Viens no pagrieziena punktiem bija 1929. gada septembris, kad pulkveža Baško vietā pulka komandiera amatā stājās pulkvedis Arvīds Skurbe. Baumu līmenī šāda rokāde saistījās ar labākas kārtības un disciplīnas ieviešanu[10], tomēr Latvijas armijas vadības vidū publiskās apsūdzības pulkveža Baško virzienā vērtēja kā nepamatotas. Tas izpaudās arī Baško 1929. gada atestācijas vērtējumā, kurā Tehniskās divīzijas komandieris ģenerālis Jānis Kurelis norādīja, ka pēc ekspertu secinājumiem notikušās aviācijas katastrofas saistāmas ar "vienkāršu nelaimes gadījumu", savukārt nesaskaņas pulkā, kuras "izpaudušās uz ārieni", lielā mērā ir pārspīlētas. Turklāt pēc izmeklēšanas beigām Saeimas petīciju komisija "nevienu nopietnu apvainojumu pret pulka komandieri" uzrādīt nespēja.[11]