Zinību dienas priekšvakarā Ludzas katoļu baznīcā notika 20. gadsimta garīgā līdera bīskapa Boļeslava Sloskāna piemiņai veltīts dievkalpojums. Tikko šeit arī atklāta viņam veltīta informatīva plāksne ar mazāk zināmiem faktiem.
"Redzam palielinājumā viņa pirmās Svētās mises piemiņas kartītes kopiju, proti, tā bija nodrukāta tieši šeit un dalīta tautai tajā dienā – 9. aprīlī 1917. gadā, kad viņš noturēja savu pirmo svēto misi," ar plāksnes saturu iepazīstināja Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas katoļu draudzes prāvests Jēkabs Rodions Doļa.
Savukārt ērģelniece un koru diriģente Ieva Zepa pauda ticību, ka Dievs neko nedara nejauši.
"Nav nejaušību, ir Dievjaušības," teica Zepa. "Dievjaušība ir paredzējusi, ka Sloskāns ir dzimis 31. augustā, un 1. septembrī ir Zinību diena Latvijā."
Informatīvā plāksne veidota mākslinieces Andas Munkevicas darbnīcā un simboliski rāda Ludzas pilsētas ainavu pirmskara gados, kā arī izceļ vietas, kur bīskaps piedzīvojis padomju varas ciešanas un vajāšanu.
"Viņa ciešanas bija neaprakstāmi lielas gulagā Solovkos, pēc tam izsūtījumā uz Sibīriju. Savās ciešanu gaitās [Sloskāns] ir parādījis ārkārtīgu kristīgo tikumu varonību, proti, tuvākmīlestību. Nekāda naida, nekāda rūgtuma, nekādu atriebības sajūtu, viņš bija piedevis visiem saviem vajātājiem," stāstīja prāvests Doļa.
Bīskapa dzimšanas vieta gan ir Stirniene netālu no Varakļāniem, bet likteņa ceļi viņu veduši pa visu pasauli. Sloskāns bija Garīgā semināra un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors, konsula delegāts Vatikānā, bet vācu varas rīkojuma dēļ kopā ar citiem garīdzniekiem devās trimdā uz Vāciju, pēc tam uz Beļģiju.
"Viņš [Sloskāns] iedvesmo jauniešus, viņš brauc uz Aglonu, viņš stāsta, cik svarīgi ir iegūt izglītību, cik svarīgi ir dzīvot koptu garīgo dzīvi. Viņš iedvesmo skolotājus. Viņš piesaista Beļģijas valdību, lai sagādātu 40 stipendijas latviešu studentiem. Viņš piesaista privātos mecenātus," par Sloskāna devumu pastāstīja Zepa.
Trimdā pāvesta uzdevumā Sloskāns arī turpinājis rūpēties par latviešu, igauņu un baltkrievu semināristiem. Dzīvojot brīvajā pasaulē Rietumeiropā, viņš bija zināms visā pasaulē, piebilda prāvests Doļa.
Pašlaik norit beatifikācijas process, lai bīskapu Sloskānu pasludinātu par svētīgu un vēlāk par svēto - šāds gods latviešu katoļu garīdznieku vidū būs pirmo reizi.
Līdz tam jāpierāda liecību un pieredzēto brīnumu patiesums.
"Kora jaunieši var liecināt, ka tās ir ļoti nopietnas veselības problēmas bijušas, kur ārsti ir teikuši absolūti bezcerīgas lietas, un tik tiešām ir notikuši tādi milzīgi, milzīgi skaisti notikumi, kas nav izskaidrojami," teica Zepa.
Sloskānam ir veltītas vairākas starptautiskas dokumentālas filmas, izveidots piemiņas fonds, izdoti zinātnisko rakstu krājumi, kā arī vairākās vietās ielas nosauktas viņa vārdā.
