„Republikas iela ir tikai no 1932.gada. Vēl pagāja vairāk nekā desmit gadi, kamēr attapās, ka nebūtu labi to saukt par Nikolaja ielu - tādu prestižu ielu pilsētā. Sekoja liels ielu pārveidošanas bums – aptuveni 40 ielām mainīja nosaukumus,” stāsta Liepājas vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš.
Savulaik Liepājā ielu nosaukumi bijuši rakstīti pat trīs valodās: vācu, krievu un latviešu. Kopā ar Silakaktiņu atskats Republikas ielas vēsturē, lai saprastu, kāpēc savulaik tai dots nosaukums Nikolaja iela: „19.gadsimta vidū, kā vēsta leģenda un kam ir zināms pamatojums, Liepāju pirmo reizi apmeklēja Krievijas imperators Nikolajs I ar galmu. Ir zināma viena no versijām, ka viņš apmetās šeit, Avotu ielā 10, kur atradās baltvāciešu biedrība ar savu skatuvi, orķestri utt. Tās bija lepnas, prestižas telpas. Nākamajā dienā viņš ar savu svītu pa tagadējo Republikas ielu devās uz vīriešu peldētavu, kas atradās pludmalē. Tagad peldētava ir nedaudz pa labi.”
Ja reiz imperators gājis ar kājām pa šo ielu, to nevar nesaukt par Nikolaja ielu, saka vēsturnieks. Ielas galā uzbērtajā kāpā pat tika iekārtota piemiņas vieta no čuguna un tika iestādītas četras liepas. Divas liepas tur aug vēl tagad, bet pati piemiņas vieta jau zaudējusi savu godību un pazūd no zemes virsas. Taču par Nikolaja kalniņu šo vietu liepājnieki mēdz saukt joprojām.
Tagadēja Republikas iela Liepājā var lepoties ar seno bruģakmeni un daudziem lepniem namiem. Dažu košums un arhitektoniskās vērtības grauž laika zobs un saimnieka trūkums. Vēsturnieks stāsta, kādi ļaudis te dzīvojuši senāk: „Kā tagadējā Republikas iela tā nekur nav pazudusi, nav pazudusi arī pirms Pirmā pasaules kara. Pārsvarā te biju bagāto patriciešu nami. Līdzekļi tika iegūti tirgojoties - eksportu firmu vadītājiem un īpašniekiem, rēderiem, kuģu sabiedrību īpašniekiem vai kapteiņiem. Daudzi savu kapitālu neizveda, bet ieguldīja šeit Liepājā.”
Gunārs Silakaktiņš apstājas pie kāda nama durvīm un turpina atklāt vēstures faktus: „Republikas ielā 8, otrājā dzīvoklī slēpa ebreja meitenīti visus kara gadus. Viņi izglāba ebreju meitenīti Adu. Nezinu tagad viņas likteni, bet pirms dažiem gadiem dzīvoja Izraēlā. Šī iela dīvainu apstākļu dēļ ir bijusi pasargāta no bombardēšanas abos pasaules karos.”
Paralēli Republikas ielai aizvijas Vītolu iela, tur no senās arhitektūras nekas nav palicis pāri, ielu kara laikā pilnībā iznīcināja. Tagad tur visi naski atjauno un sakārto padomju laikā celtās daudzdzīvokļu mājas.
Tikmēr Republikas iela joprojām var lepoties ar slavenā Liepājas arhitekta Paula Maksa Berči arhitektūras paraugiem - sarkanā ķieģelī tērpjamiem namiem. Stāstu te ļoti daudz arī par slaveno maiznieku Diku, kurš mitinājies Republikas ielā un cepis izcilas smalkmaizītes un pītu maizi spilgti dzeltenā krāsā.
Kad liepājnieks Gunārs Silakaktiņš stāsta par vēsturi, laiks iegūst citu ritējumu un gaisā sāk smaržot pēc smalkmaizītēm...
