Karš norisa teju četrus mēnešus un ļoti bargos ziemas apstākļos. Somiem šis gadalaiks nebija šķērslis, bet Padomju armijai bija milzu grūtības gan ar ekipējuma apgādi, gan nepareizu aprīkojumu un apģērbu, gan ar pārvietošanos salā un sniegā.
Somi prata gan maskēties, gan karot sarežģītajos apstākļos un galu galā piespieda PSRS padoties.
Lai gan 13. martā parakstītais miera līgums lika Somijai atteikties no vairākām teritorijām, tā tomēr saglabāja savu valstiskumu.
Ziemas karu mēdz dēvēt par Somijas paraugstundu visai Eiropai, ko nozīmē saliedēta sabiedrība, patriotisms un cīņa uz “dzīvību un nāvi”.
Par spīti skaitliskajam mazākumam somu karavīru zaudējumi, salīdzinot ar PSRS, bija būtiski mazāki. Somi zaudēja 26 665, bet PSRS – 87 506 cilvēkus. PSRS zaudējumus saista ar uzbrukuma taktikas kļūdām, proti, ka Krievija savus karavīrus sūtīja kara laukā bez žēlastības - kā tā saukto lielgabala gaļu.
