Piedāvājam ieskatu fotogrāfijās no Baltijas ceļa posma Drabeši–Cēsis–Liepa–Valmiera–Igaunijas robeža, kas tikušas iesūtītas pēc Latvijas Televīzijas un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja aicinājuma. Šajā posmā piedalījās cilvēki no visas Vidzemes un Latgales. Uz Cēsīm veda ļaudis no Ogres, Aizkraukles, Jēkabpils, Daugavpils, Preiļiem un Krāslavas, bet uz Valmieras posmu – no Madonas, Rēzeknes, Ludzas, Balviem, Gulbenes, Smiltenes un Alūksnes.
Drabeši. Šosejas posms no Cēsīm, Rīgas virziens
Par atsūtīto fotogaleriju bilžu autors Jānis Kazaks "Latvijas gadsimta" albumam rakstīja: "Ļaužu virtene ar sejām pret Āraišu vējdzirnavām. Valdis Aizupietis (1925–2012), Drabešu internātskolas direktors, ar kundzi Ritu Aizupieti (1927–2019), skolotāju. Meita Gunta Kazaka ar bērniem Ievu un Didzi."
Baltijas ceļa posms virzienā no Cēsīm uz Liepu
"Mēs, trīs puikas, Andris Soboļevs (15 gadi), Guntis Soboļevs (12 gadi) un Aigars Baltvilks (11 gadi) skolas brīvlaikā tā spontāni pievienojāmies Aigara mammai Venerandai braucienam uz Baltijas ceļu. Autobusu bija noorganizējusi Raunas "Lauktehnika". Mēs atradāmies uz ceļa Cēsis–Valmiera, kaut kur aiz Liepas, Cēsu rajona robežās," tā "Latvijas gadsimta" albumam rakstīja bildē redzamais Andris Soboļevs.
Valmieras–Rūjienas ceļš
"Četrus gadus aktīvi piedalījos Atmodas aktivitātēs gan individuāli, esot visās manifestācijās Rīgā, gan Vides aizsardzības kluba Valmieras nodaļas rindās. Esmu barikāžu dalībnieks (medaļa). Saņemot pensiju 84 eiro un dzīvojot pusbadā, esmu vīlies mūsu atjaunotajā valstī," piesakot savu bildi "Latvijas gadsimta" albumam, 2019. gadā rakstīja Harijs Vīksne. Viņš Baltijas ceļa laikā atradās uz Valmieras–Rūjienas ceļa.
"1989. gada 23. augusta pēcpusdiena atnāca mierīga, skaidra, rēna, it kā nogaidoša. Arī ļoti daudzie un dažādie Baltijas ceļa dalībnieki, novietojuši transporta līdzekļus šosejas malā, bija klusi, domīgi. Izpalika parastās sarunas, jautājumi. Atbraucām ar savu transportu divatā. Meitas ar savām ģimenēm bija darba vietu – Valmieras un Cēsu – tuvumā, dēls obligātajā karadienestā Urālos. Izveidot ķēdi un sadoties rokās mūs uzaicināja kāds no organizatoriem. Kādas dažas minūtes tā palikām, tad rokas atlaidām. Sejās atplauka smaidi. Visi jutāmies gandarīti par notikušo un ļoti, ļoti radniecīgi, droši," atminējās Laima Perova.
"Valmieras rajona teritorijā, attiecīgajos ceļa posmos par atbildīgajiem kļuva konkrēto pagastu Latvijas Tautas frontes grupu vadītāji, kuriem savukārt palīdzību sniedza tās grupas, kuras atradās nomaļus no galvenā ceļa. Tika pārrunāts viss – transporta problēmas, nokļūšana līdz noteiktai vietai, iedzīvotāju informēšana. Mans uzdevums bija koordinēt to rajona iedzīvotāju ierašanos, kuri Valmieras rajonā iebrauca no Valkas, Madonas, Alūksnes, Limbažu, Gulbenes, Balvu un Ludzas rajoniem. Tautfrontiešu izvietojumam – un ne jau tikai tautfrontiešu – bija jābūt vienmērīgam, bez sablīvējumiem un pārrāvumiem. Bija jāpanāk gan autoinspekcijas, gan sanitāro dienestu līdzdalība," "Latvijas gadsimta" albumam rakstīja Dzintara Vītola, bijusī Valmieras rajona LTF nodaļas līdzpriekšsēdētāja.
No Alūksnes uz koordinatoru norādīto vietu daudzi brauca personīgajās automašīnās, daži iestāžu SCO [Starpkolhozu celtniecības organizācija] un melioratoru PMK [Pārvietojamā mehanizētā kolonna] autobusos, atklāja Gunārs Auseklis.
Pie Igaunijas robežas
"Es, Andris Stimbāns, esmu jēkabpilietis. Mūs, jēkabpiliešus, autobuss aizveda uz Alūksnes rajonu. Stāvējām uz Pleskavas šosejas pirms pagrieziena uz Igauniju. Bijām pārliecināti, ka viss notiek un darām pareizi. Pašreiz man 81 gads," "Latvijas gadsimta" albumam rakstīja bildē redzamais Andris Stimbāns.
Cēsu rajona plāns
Te apskatāma ar roku zīmētā un Baltijas ceļa gadadienai par godu pārzīmētā Cēsu rajona shēma ar svarīgākajiem punktiem šajā Baltijas ceļa posmā.
Materiāls pirmo reizi LSM.lv publicēts 2019. gada 18. augustā.
