Dažādos posmos ap Bausku ieradās ļaudis no Liepājas, Saldus, Dobeles, Kuldīgas, Ventspils, Talsiem, Tukuma un citām vietām. Piedāvājam ieskatu fotogrāfijās no šī posma, kas 2019. gadā iesūtītas pēc Latvijas Televīzijas un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja aicinājuma.
Pie Rīgas robežas
"Attēla esmu es ar manu tolaik četrgadīgo dēliņu Uldi. Šajā vēsturiskajā momentā mūs iemūžināja mans vīrs Juris Vilks. Mēs atradāmies uz Bauskas šosejas pie Rīgas robežas," rakstīja Irēna Vilka.
"Pie mammītes Rasmas Lādītes tieši šajā laikā ciemojās brālis Jānis Plāte (dzimis 1926. gadā, emigrējis uz ārzemēm kara laikā kopā ar mammas otru brāli un vecākiem) ar ģimeni – sievu Velgu un meitām Ritu un Lindu no ASV Mičiganas štata pilsētas "Grand Rapid". Mums tas bija milzīgs pārdzīvojums. Raudot dziedājām Latvijas himnu, nezinot, kas notiks tālāk. Vēl emocionālāks šis pasākums bija mūsu radiem no ASV, jo visa ģimene kopā viņi bija Latvijā pirmo reizi. Baltijas ceļā piedalījāmies visas trīs Rasmas meitas ar ģimenēm," par savu dalību Baltijas ceļā "Latvijas gadsimts" albumam rakstīja Lauma Ļaksa.
Bauskas šoseja pie Ķekavas
Tā kā bija skaidrs, ka Rīgā Baltijas ceļa dalībnieku būs pietiekoši, nolēmām doties ārā no Rīgas pa Bauskas šoseju. Kaut kur aiz Ķekavas mēs pievienojāmies Baltijas ceļa dalībniekiem, un mēs kļuvām par vienu veselumu, par daļiņu no kaut kā neaptverami liela. Mēs bijām liecinieki un dalībnieki. Tajā brīdī arī mēs rakstījām vēsturi. Mēs visi kopā bijām lieli un vareni. Un būsim!" rakstīja Sandra Jurēviča.
"Mēs – Rīgas rajona avīzes "Darba Balss" žurnālisti Juris Veitners, Silvija Veckalne un Daiga Čirkste – veidojām reportāžu par Baltijas ceļu. Kad vēsturiskais brīdis bija klāt, arī mēs sadevāmies rokās, stāvot uz Bauskas šosejas pie Ķekavas," "Latvijas gadsimta" albumam stāstīja Daiga.
"Jūrmalnieki no bijušā z/k " Uzvara" – Pauls Kungulis, Vera Grieze, Ruta un Juris Plātes, Ivars Bekčāns piedalījāmies Baltijas ceļa posmā pie Ķekavas apļa," rakstīja Vera.
Pie Iecavas
Viesturs Upītis rakstīja, ka fotogrāfijās var redzēt kā Zinātņu akadēmijas Mikrobioloģijas institūta darbinieki ieradušies ar savu transportu uz konkrēto kilometru, gaida turpmākos norādījumus, sadodas rokās un gaida komandu iziet ceļa vidū.
"Augstkalnes pagasta iedzīvotāji ar kolhoza "Silaine" busiņu – kaut kur aiz Iecavas," rakstīja Jānis Izaks.
Bauskas apkārtnē
"Baltijas ceļā stāvējām apmēram 10 km no Bauskas, Rīgas virzienā, kopā ar saviem ukraiņu draugiem – Natāliju, Igoru, viņu dēlu Žeņu Kindras. Braucām no Rīgas, iespējams, ka tur pietrūka cilvēku. Īsti vairs neatceros. Aiz kadra vīrs Alberts, kurš iemūžina faktu," atklāja Elga Jukone.
"Latvija – tā ir zeme, mana dzimtene. Lai ikvienam ir savas zemes un māju sajūta!" tā, iesūtot savu bildi "Latvijas gadsimta" albumam, rakstīja Gunta Treide.
Valdmaņu ģimene no Liepājas – jaunākais dēls Kārlis (4 gadi), vidējais dēls Juris (13 gadi), tēvs Andris un mamma Ruta.
"Mana sieva Anda ar mūsu dēliem Mārtiņu un Kristu Baltijas ceļa uz Bauskas šosejas. Ar ģipsēto rociņu priekšplānā Dace Heislere," rakstīja Leo Hirssons un piebilst – "Latvija ir mūsu mājas!"
Lietuvas pierobeža un latvieši Vilņā
Liepājas Sakaru tehniskās daļas PMK2 kolektīvam Baltijas ceļā bija ierādīta vieta uz Bauskas šosejas pie robežas ar Lietuvu.
"Neliela dalībnieku daļa no Valles. Stāvējām netālu no Lietuvas robežas un pēc akcijas beigām gājām uz Lietuvu, kur bija liels krusts un notika tā kā dievkalpojums vai piemiņas brīdis," "Latvijas gadsimta" albumam rakstīja Vilnis Celmiņš.
"1989. gada 23. augustā, tā bija trešdiena, darba komandējumā Viļņā bijām kādi 10 kolēģi ar mikroautobusu "Latvija". Mums pie krūtīm bija piesprausti vienkārši nokrāsoti Latvijas karodziņi. Šosejas malā bija izgreznots simbolisks dzeloņstiepļu žogs," rakstīja Valentīns Edmunds Klešniks.
Materiāls pirmo reizi publicēts LSM.lv 2019. gada 18. augustā.
