„Viņi paši ir vareni, viņiem Latvija ir varena, viņi neuztver Krieviju kā draudus un smīkņā par [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu,” uzsver Arāja. „Līdz ar to viņiem tā baiļu un nedrošības atmosfēra ir sveša. Viņi tā nav jutušies. Tā lielākā problēma ir, kā viņiem to sajūtu, to uzdrīkstēšanos sajūtu, kas mums bija tajā brīdī, kā viņiem to nodot un izstāstīt,” saka Arāja.
Par barikāžu laiku Mežciema pamatskolā šajās dienās tiek runāts ne tikai vēstures stundās.
5. klases sociālo zinību stundā šī tēma tiek cilāta jau otro reizi. Tagad – jāizsaka savas domas. „Jums uz šī auseklīša ir jāuzraksta tas, ko jūs gribētu pateikt tiem cilvēkiem, tiem barikāžu dalībniekiem,” saka skolotāja Zanda Preisa.
Skolotājas Preisas mērķis ir parādīt - Barikāžu laiks nav tāla pagātne. Tie ir notikumi, kas skāruši teju ikvienu ģimeni. To sarunā apliecina arī bērni. Gan Marikas, gan Paulas tēti piedalījušies barikādēs. „Viņš, cik man stāstīja, apsargāja Augstāko Padomi un arī sildījās centrā tajā baznīcā ar zelta kupolu. Knapi paguva izvairīties no lodes. Es dažreiz pat domāju, kas būtu, ja viņš nebūtu izvairījies no lodes,” par tēta piedzīvoto stāsta 5. klases skolniece Marika Klaucāne.
„„Omon” specvienības braukāja un vienkārši šaudījās gaisā. Ļoti daudzus cilvēkus nošāva, kas ir bēdīgi. Un par Gvido Zvaigzni, kas ir latviešu kinooperators, kuru nošāva, arī ļoti žēl,” saka Paula Stefānija Štolca.
„Man mamma stāstīja, ka viņas tētis bijis draugos ar Andri Slapiņu. Viņi taisīja kopā filmu par manu vectētiņu, un man patiešām ļoti žēl, ka tik talantīgi cilvēki iet bojā bez nekāda iemesla. Viņi vienkārši filmēja, darīja savu darbu, un tad pēkšņi viņu dzīve vienkārši beidzas,” piebilst vēl viena 5. klases skolniece Gabriela Gudramoviča.
Savs stāsts ir arī Justīnei Rušai: „Man tētis stāstīja, ka viņiem bija draugs, kurš pēc tautības bija krievs, bet viņš arī aizsargāja Latviju.”
Plašāks sižets, kurā bērni klāsta savas pārdomas par Barikāžu laiku:
