Tālavs Jundzis tolaik bija Augstākās Padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Kā viņš stāsta, naktī no 12. uz13. janvāri Augstākajā Padomē sapulcējās deputātu grupa ar Daini Īvānu priekšgalā, lai lemtu, ko darīt un kā rīkoties, lai nepieļautu Viļņas traģisko notikumu atkārtošanos Latvijā
„Mēģināja sazvanīties ar Maskavu. Arī Īvāns zvanīja uz [PSRS līdera Mihaila] Gorbačova telefonu, mēģināja uz aizsardzības ministra Jazova telefonu un iekšlietu ministra [Borisa] Pugo. Neviens telefons neatbild. Tas tā ir dīvaini, ka neatbild šie telefoni. Tad mums bija skaidrs, ka tas, kas notiek Lietuvā, tas notiek ar to vīru ziņu un ka dota komanda nerunāt ne ar vienu. Ko tad mēs paši darīsim? Tā ideja dzima Odisejam Kostandam. Dziļā klusumā visi galvas nokāruši. Kostanda saka: „Ceļam barikādes!” Klusums. Pēc tam Jānis Škapars - „Jā, ceļam!”” atminas Jundzis.
Vēl iepriekšējā dienā Tautas fronte bija izsludinājusi 13. janvārī manifestāciju Daugavmalā. Uz to sanāca pusmiljons cilvēku, un tur pirmo reizi publiski izskanēja aicinājums palikt cilvēkiem uz barikādēm, lai aizstāvētu savu valsti. „Bija informācija vai dezinformācija, ka 21.00 vakarā varētu būt PSRS bruņu tehnikas un desantnieku uzbrukums. Mums bija mērķis, ka līdz 21.00 vakarā vismaz kaut kā jānostiprinās. Ap 21.00 vakarā pirmā kārta ap Vecrīgu, tas minimums jau bija gatavs. Ar traktoriem, mašīnām,” stāsta Jundzis.
Smago tehniku meklēja un tās atvešanu koordinēja toreizējais lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers.
Viņš zvanījis “Lauktehnikas,” meža un meliorācijas pārvaldēm, kolhozu priekšsēdētājiem, mudinot sagādāt traktorus un kravas mašīnas. Barikāžu laikā Rīgā katru dienu bija ap 500 tehnikas vienību. „Visi - gan latvieši, gan cittautieši. Zinājam, ka Meliorācijas savienības priekšsēdētāja vietnieks Kablanovs ir interfrontiski noskaņots, bet tajā brīdī nebija cita cilvēka, ko no sistēmas pieaicināt. Viņš precīzi un visu izdarīja, un melioratori bija vieni no aktīvākajiem ar savu lielo tehniku,” stāsta Ģēģers.
Pirmie, kas atbrauca uz Rīgu celt barikādes, bija jelgavnieki. Viņi “Panorāmai” atklāj līdz šim publiski nezināmu epizodi. Tolaik Jelgavas “Lauktehnikas” pārvaldei bija lielākais autoparks. Turklāt tā bija padomju armijas auto kolonna. Šoferi staigājuši civilajās drēbēs un mašīnas bijušas kaujas gatavībā.
Jau ziņots, ka 1991.gada 13.-27.janvāra barikādes ir nevardarbīgas pretošanās posms Latvijas Atmodas gaitā, kad Vecrīgā un ap svarīgākajiem stratēģiskiem objektiem celtas barikādes, lai aizsargātos no iespējamā padomju bruņoto spēku uzbrukuma.
Pēc padomju režīma karaspēka uzbrukuma Viļņas televīzijas torņa aizstāvjiem, 13.janvāra rītā, uzrunājot cilvēkus Latvijas Radio, Latvijas Tautas frontes vadītāji Dainis Īvāns un Romualds Ražuks aicināja pulcēties protesta manifestācijās. Cilvēki neapbruņoti devās uz barikādēm no daudzām Latvijas pilsētām.
2016.gada janvārī barikādēm aprit 25 gadi.
