“Ļoti precīzi pateikt, kad pirmie augi radušies, ir visai grūti saprotamu iemeslu dēļ. Atšķirībā no dzīvnieku skeletiem, augi mūsu izpratnē sliktāk saglabājas. Kaut gan, ja tiem ir radusies celuloze, tā ir pietiekami noturīgs materiāls, kas varētu saglabāt liecības par senajiem augiem,” stāstīja Lukševičs.
Pirmie augi bija rīnijas – primitīvas formas stumbri, kuru diamters bija ap puscentimetru, garums ap 60–80 centimetriem.
Rīniju augšpuse gozējās saulē, kamēr apakšējā daļa atradās ūdenī. Augam nebija nedz lapu, nedz sakņu, tikai stumbrs virs un zem ūdens, kas stiprinās gultnē.
“Nākamais periods ir devons, un mēs to esam pieraduši apzīmēt kā zivju periodu, bet tikpat labi to varētu apzīmēt kā augu periodu, jo augi ļoti strauji attīstījās devonā, tas ir laiks pirms 419 līdz 350 miljoniem gadu,” Lukševičs turpināja.
Agrajā devonā dominēja gan rīnijas, gan staipekņveidīgi augi. Tiem jau radās lapas un devona vidū īstas saknes.
“Rīnijas kļūst pavisam nenozīmīga grupa un palēnām izmirst, jo staipekņveidīgie un paparžveidīgie tomēr ir attīstītāki augi,” norādīja paleontologs.
Tomēr visi pirmatnējie augi bijuši sporaugi, līdz ar to atkarīgi no ūdens klātbūtnes. Tas arī noteica, ka šie augi auga tikai gar krastiem un vietās, kur ir pietiekami daudz ūdens.
“Vēlajā devonā attīstījās pirmkailsēkļi, papardēm līdzīgi augi. Tie sasniedza pat līdz 10 metriem augumā, un stumbra diametrs pāri pār 20 centimetriem. Šie pirmkailsēkļi pēc koksnes uzbūves bija līdzīgi mūsdienu priedei,” stāstīja Lukševičs.
Līdz ar to pirmo reizi zemes vēsturē radās meži, kuros auga līdz pat 10 metriem augsti koki. Arī Latvijā, Lodes karjerā, pētnieki ir atraduši šo koku atliekas. Tāpat parādījās arī krūmi, liānas un pat lakstaugi, bet visi sporaugi.
Tādi daudzveidīgi augi, kādi mums apkārt ir pašlaik, radās karbona laikmetā pirms 359 līdz 299 miljoniem gadu. Tad radās arī pirmie kailsēkļi. Klimats kļuva labvēlīgāks, un augi sasniedza vēl lielākus izmērus.
“Šis ir tāds gigantisko augu attīstības posms. Tas arī nodrošināja ļoti augstu skābekļa saturu atmosfērā, tas pārsniedza 33%, salīdzinot ar mūsdienu 21%. Tas ļāva attīstīties arī gigantiskiem posmkājiem, piemēram, spārei līdzīgs kukainis sasniedza pat 70 centimetrus spārnu platumā,” stāstīja paleontologs.
Karbona beigās attīstījās kontinentālie apledojumi, kā rezultātā notika tā dēvētais karbona lietusmežu sabrukums. Permā – periodā, kas sekoja pēc tam, šādu mežu vairs nebija. Tajā laikā izmira vairāk nekā 90% visu sugu.
Tas savukārt radīja sekas triasā, periodā pirms 252 līdz 201 miljonu gadu, kad augus sākotnēji veidoja papardes un pakāpeniski, normalizējoties temperatūrām, sāka atjaunoties meži.
