Latvijas PSR kompartijas un Ministru padomes lēmums par pieminekļa celtniecību tika pieņemts 1974. gadā. Celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja trīs gadus – no 1982. līdz 1985. gadam, kad Padomju Savienībā jau bija redzamas pirmās krīzes pazīmes.
Naudu pieminekļa celtniecībai ieguva, atskaitot nelielu summu no strādājošo algām.
"Var teikt, ka manāma zināma gatavība. Centrālā daļa – obelisks, visa ansambļa dominante – jau ir gandrīz gatava," toreiz pirms pieminekļa pabeigšanas teica dizaina mākslinieks Aleksejs Bugajevs.
To veidoja virkne pazīstamu tēlnieku un arhitektu, tostarp tēlnieki Aivars Gulbis un Leonīds Kristovskis.
Padomju vara to nosauca par pieminekli "padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". 79 metrus augsto obelisku vainagoja piecstaru zvaigznes, kas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras uguņošanu. Uzvaras dievietei Nīkei līdzīgā sievietes alegorija tika interpretēta kā Dzimtene – māte.
Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere – izveidot mātes tēlu ar bērnu rokās.
Piemineklis, 9. maijs, karš un mēs. Ko stāsta vēsture un cilvēki latviski un krieviski
Stāsts par vēsturi un cilvēkiem ar atšķirīgiem, bet sabiedrībā dzīviem viedokļiem, par to, kā tie veidojās un kāpēc viņi pauž vienu vai otru nostāju.
Alegorisko ansambli uzstādīja 40 gadus pēc uzvaras Otrajā pasaules karā. Latviešu tautai piemineklis saistījās ar ko citu – nevis atbrīvošanu, bet gan padomju okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.
